1. turpinājums. Simt hektāru — tas ir daudz Viesojāmies zemnieku saimniecībā “Helkalan Ranssi” Elimaki ciemā, kur saimnieko Mārita un Kimmo Helkala.
1. turpinājums. Sākums 21. janvārī.
Simt hektāru — tas ir daudz
Viesojāmies zemnieku saimniecībā “Helkalan Ranssi” Elimaki ciemā, kur saimnieko Mārita un Kimmo Helkala. Tā Somijai ir netipiski liela — 120 hektāru lauksaimniecībā izmantojamas zemes, 100 hektāru meža un vēl 30 hektāru iznomā. Latvijā tā ir vidēji liela saimniecība, taču Somijā uzskata par ļoti lielu, jo vidējā saimniecībā ir no 38 līdz 50 hektāriem aramzemes.
Somiem ir cieņā ģimenes saimniecības, kuras nodod īpašumā no paaudzes paaudzē. Pirms 22 gadiem Kimmo kļuvis par šīs saimniecības īpašnieku. Kimmo vecvecāki to savlaik izpirkuši no muižas, pamazām labiekārtojuši un paplašinājuši. Par pilntiesīgu saimniecības īpašnieku tās pārņēmējs var kļūt tikai tad, kad vecākiem, brāļiem un māsām izmaksājis viņu mantojuma daļu.
Pircējs atbrauc pats
Helkalu ģimene audzē kviešus, miežus, auzas, rudzus un ripsi. Graudus žāvē un glabā automatizētā kaltē un pārdod pārstrādātājiem pēc iepriekš noslēgta līguma. Pārstrādātāji pēc tiem atbrauc paši. Ar visiem darbiem tiek galā pati ģimene, tikai sējas un ražas novākšanas laikā papildus pieņemot sezonas strādniekus.
Kā Eiropas Savienība ietekmējusi Helkalu ģimenes saimniecību? Pirmkārt, graudu cena ievērojami samazinājusies. Iepriekš par tonnu kviešu varēja saņemt 420 eiro, tagad tikai 130 eiro (plus 17 procentu PVN). Saimniecība gan saņēma Eiropas Savienības tiešo maksājumu — 630 eiro par hektāru, taču kopējie ienākumi tik un tā samazinājās.
Paplašinās, lai nenogrimtu
Lai tos saglabātu iepriekšējā līmenī, vienīgā iespēja bija paplašināt sējumu platības un audzēt vairāk, kā arī sākt kādu papildu biznesu. Viens hektārs labas zemes maksā aptuveni četrus, piecus tūkstošus eiro. Nopirkt to nav problēma, tikai brīva zeme ne vienmēr ir blakus saimniecībai. No saimniecības līdz tālākajam tīrumam Kimmo jābrauc aptuveni 13 kilometru. Papildu ienākumu gūšanai saimniecībā izmanto mežu.
Sievai savs bizness
Trešā daļa saimniecības ienākumu ir no Māritas nelielā biznesa, tādējādi atgūstot daļu lauksaimniecībā zaudētā. Jaunībā viņa strādāja par puķu pārdevēju, taču, kad dzima bērni, kļuva par mājsaimnieci.
Ģimenē ir trīs bērni, vecākajam dēlam 19 gadu. Kad jaunākajai atvasītei bija trīs gadi, Mārita savā saimniecībā sāka vadīt floristikas kursus. Viņa ir arī ļoti laba pavāre, un apkārtnes iedzīvotāji prasījuši — tu tik labi gatavo, vai nevari atvērt kafejnīcu? Mārita sākusi piedāvāt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus.
Dzer un ēd uz nebēdu
Vecais stallis un kūts pārveidoti par viesu namu. Ir ēdamzāle, telpas konferencēm, svinībām un ballēm. Vasarā te vai katru nedēļas nogali klāj galdu kādam jaunajam pārim. Somi laulājas baznīcā, tad ierodas svinību namā, kur jaunlaulātos apsveic. Ir skaista kāzu torte, skan dziesmas, notiek tik atraktīvas dejas, ka reizēm viesu nama pirmajā stāvā bārā glāzes sāk taktī dejot. Somi ēd un dzer uz nebēdu.
Somi “Helkalan Ranssi” viesu namu iecienījuši arī mazo Ziemassvētku svinēšanai. Tos parasti novembra beigās un decembra sākumā rīko darba kolektīvos, jo īstajos Ziemassvētkos ikviens cenšas būt kopā ar savu ģimeni un plašas svinības nerīko.
Saimniecībā ir arī neliels suvenīru veikaliņš, kurā arī mēs atstājām ne vienu vien eiro par jaukiem nieciņiem, ko atvest tuviniekiem.
Vienu dienu velta papīriem
Mārita un Kimmo pirms septiņiem gadiem balsoja pret Eiropas Savienību. Visgrūtāk bija pieņemt lielo Eiropas Savienības birokrātiju. Mārita vienu dienu mēnesī velta tikai dokumentu sakārtošanai. Lai arī darbā izmanto dažādas datorprogrammas, tāpat tam vajag daudz laika.
Mārita un Kimmo atzīst, ka ES prasības saimniekošanai ir ļoti stingras, taču, ja tās ievēro, var saņemt lielu šīs savienības atbalstu — gandrīz pusi no saimniecības ienākumiem. Tas ir garantēts arī sliktas ražas gadā, tā ka galīgi zaudētājos saimnieks nevar palikt.
Krāpjoties tikai zaudē
Eiropas Savienības institūciju inspektori strikti kontrolē, vai dokumentos ierakstītais atbilst īstenībai. Tiklīdz atklāj, ka nav kaut kas kārtībā, nākamajā gadā ES atbalsts ir par desmit procentiem mazāks.
Lai palīdzētu tikt galā ar milzīgo birokrātiju un sagatavotu zemniekiem dažādus projektus Eiropas Savienības līdzekļu piesaistei, reģionos izveidoti nodarbinātības un ekonomiskās attīstības centri. To speciālisti arī izvērtē saimniecību attīstības projektus, lemj par līdzekļu piešķiršanu un kontrolē to izlietojumu.
Turpmāk vēl
