Veselības inspekcija no šā gada 2. decembra saskaņā ar grozījumiem rīkojumā par ārkārtējo situāciju Latvijā ir atļāvusi vairāku skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu, tajā skaitā arī brīvdienās. Vairums skaistumkopšanas salonu pagājušajā nedēļā gan vēl bija slēgti un darbību pilnībā atsāka no šīs nedēļas.
Šobrīd, ārkārtējās situācijas laikā, atļauti šādi skaistumkopšanas pakalpojumi: visi sejas un ķermeņa kopšanas, piemēram, sejas procedūras, masāža, vaksācija, skropstu pieaudzēšana, uzacu korekcija un krāsošana, hennas ķermeņa apgleznošana utt. Atļauts veikt manikīru, pedikīru, sniegt friziera pakalpojumus, uzklāt permanento grimu, mikropigmentāciju, kā arī atļauts darboties solārijiem. Skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji noteiktos pakalpojumus drīkst sniegt, ievērojot drošības nosacījumus.
Savukārt aizliegts sniegt pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumus, kā arī saimnieciskos pakalpojumus klātienē, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu, tajā skaitā bāros, naktsklubos, diskotēkās, akvaparkos, pirtīs, SPA, slidotavās, spēļu zālēs, bērnu viesību organizēšanas vietās, izklaides un atrakciju centros, batutu parkos, bērnu rotaļu istabās, bērnu pieskatīšanas istabās (arī tirdzniecības centros). Šis aizliegums neattiecas uz atpūtu dabas takās.
Sabīne Ulberte, Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas vadītāja, teica, ka pagājušās otrdienas vakarā valdības preses konferencē izskanējusī informācija bija pārāk nekonkrēta. Līdz ar to nākamajā dienā skaistumkopšanas saloniem nebija konkrētas informācijas par to — drīkst vai nedrīkst atsākt darbu ar 3. decembri?
Līdz tam izskanējušais valdības formulējums — atļaut strādāt frizieriem un manikīriem — neko līdz galam nepaskaidroja, jo skaistumkopšanas pakalpojumi neaprobežojas tikai ar nagu un matu sakopšanu. Viņa arī pieļāva, ka darbības ierobežojumi tiks atcelti visai nozarei kopumā, tajā pašā laikā paredzot konkrētus nosacījumus, kurus ievērojot pakalpojuma sniedzēji var strādāt. Ar šo nosacījumu apkopošanu, izstrādi pagājušajā nedēļā nodarbojās Veselības ministrija un Veselības inspekcija. “Jābūt pateicīgiem, ka nozares problēmas ir saklausītas, pievērsta uzmanība tam, ka aizliegums bija absurds,” saka Sabīne Ulberte. Pie kabinetiem, tāpat kā pie veikalu durvīm, jābūt informācijai, ka ieeja ir tikai maskā, savukārt speciālists, tāpat kā skolotājs vai ārsts, maskā pavadīs visu dienu. “Skaidrs, ka skaistumkopšana nevar būt nozare, uz kuru neattiektos ierobežojumi. Esmu pati strādājusi, ievērojot šos drošības pasākumus, kurus attiecīgajām iestādēm iesniedzu kā rekomendācijas. Pasākumi veidoti saprotami un izpildāmi,” saka asociācijas vadītāja. “Absurds bija aizliegums neļaut strādāt skaistumkopšanas saloniem. Ja cilvēkam nav naudas, viņš mirst badā, un, neraugoties uz jebkādiem aizliegumiem, viņam vienalga — saslims vai nē, viņš ies uz darbu. Par laimi, to sadzirdēja un saprata. Runa nav tikai par klientiem, bet arī par pakalpojuma sniedzējiem, kuri aizliegumu dēļ paliktu bez ienākumiem.” Vai klientam vajag pakalpojumu, izvērtēs viņš pats, gluži tāpat kā izvērtē vajadzību iet uz veikalu vai pie ārsta. “Priekšstats par skaistumkopšanu ir sarkani nagi un lielas skropstas, bet tā nebūt nav. Ir klienti, piemēram, cilvēki gados, invalīdi, kuri paši nevar nogriezt nagus. Masāžas ir fizisks kontakts, un sievietei nereti vienīgā iespēja uz stundu pabūt vienai ārpus mājas, raudošiem bērniem, ēst gatavošanas, un šāda procedūra katrā ziņā palīdz arī “kovida” apstākļos.” ◆
