Saskarsmes konsultante Anita Rošāne: — Pašapziņas un pašvērtējuma aizsākums rodams bērnībā.
Saskarsmes konsultante Anita Rošāne:
— Pašapziņas un pašvērtējuma aizsākums rodams bērnībā. Kurš no vecākiem gan neatceras mazuļa pirmās pašapziņas izpausmes, kad aptuveni divu gadiņu vecumā bērniņš iemācās vārdiņu “es”? Tālāk jau seko “es pats”, kas liecina par pašapziņas procesa aizsākumu. Bērnam līdz divu gadu vecumam pašapziņa vēl nepiemīt —mazais sevi vēl nepazīst ne spogulī, ne fotogrāfijās.
Krasas pārmaiņas notiek pusaudžu vecumā. Tīņu posmam raksturīgas nozīmīgas personības izmaiņas — gan fiziskas, gan garīgas. Arī vēlāk, kļūstot pieaugušiem, saglabājas pašapziņas attīstības tendence.
Pozitīvs pašvērtējums ir cieši saistīts ar pašapziņu, jo jēdziens “pašcieņa” raksturo cilvēka attieksmi pret sevi. Cilvēki nemitīgi salīdzina sevi ar citiem un izdara secinājumus. Jāteic, pašvērtējums mēdz būt gan paaugstināts, gan pazemināts. Sarežģījumi var būt gan vienā, gan otrā gadījumā.
Ļoti svarīga loma ir vecākiem, jo bērna domas par sevi sākotnēji tiek veidotas, pamatojot ar citu domām par viņu. Lai bērns izaugtu par pārliecinātu personību, vajadzētu mudināt viņu uz pašizpausmi, nevis visu laiku tikai aizliegt, nemitīgi ierobežojot ar vārdu “nedrīkst”. Tā var izveidoties ļoti zems pašvērtējums, kura sekas ir kompleksi, ar kuriem nākas cīnīties visu mūžu.
