Pasaules diabēta dienai novembrī tiek veltīti dažādi pasākumi, bet katram, kurš vēl ne reizi nav noteicis cukura līmeni asinīs, būtu vērtīgi neatkarīgi no pasaules kalendāra sarīkot sev tādu kā mazo individuālo diabēta dienu — kādu rītu nepabrokastot un garāmejot ieiet aptiekā, poliklīnikā un vismaz ekspresanalīzēs palūkot, kāds tad tas cukura līmenis ir. Reti kurš ēd tik pilnvērtīgi un veselīgi, kā visur skandē, tad vēl skrien rītos un vakaros vai apmeklē sporta treniņus. Arī tad no slimībām neesi pasargāts. Lai arī diabēts aprakstīts jau Senās Ēģiptes laikos un zināms tā mehānisms, joprojām nav skaidrs, kāpēc tas vienu brīdi nostrādā.
Skrējiens virsotnē
Vēl šodien Imants Lagzdiņš var nosaukt to Karpatu kalnu virsotni, kas vēlāk iezīmēja pagrieziena punktu dzīvei — 1985. gadā viņš, 40 gadu vecs vīrietis, būdams ekskursijā, kopā ar citiem devās iekarot Pikuri virsotni. Ne jau lēnām un līču loču, bet pa taisno cauri kazenājiem “dragāja augšā”. “Tās slāpes, kas bija, sasniedzot virsotni, bija tādas, ka grauzu sniegu — melnu, netīru, kāds nu tai virsotnē bija. Pēc tam, atgriežoties darbā, bija sēdošs darbs, visu laiku blakus burka ar ūdeni. Slāpa ļoti. Gāju pie daktera,” atceras Imants. Analīzes apstiprinājušas diabētu. Pirmos divus gadus izticis ar tabletēm, tad sācis injicēt insulīnu. “Toreiz jau vēl bija “lopu insulīns”, resnas adatas. Tagad adatiņas smalkas. Ka tikai Dievs dotu, ka varētu iegādāties tik, cik nepieciešams!” viņš piebilst. Pa šiem gadiem iemācījies regulēt cukura līmeni asinīs gan ar tabletēm, gan injekcijām. “Var ēst visu, tikai jāzina, ko tu apēd — cik maizes vienības tas ir. Ir ne tikai paaugstināts cukura līmenis, bet arī pazemināts — tas var būt vēl briesmīgāk.”
Šogad ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu Liepājas diabēta biedrības 12 aktīvistu mācījās Jaunķemeru rehabilitācijas centra Dietoloģijas nodaļā, lai varētu izglītot arī citus. Biedrības vadītāja Ritma Maļinovska pajoko, ka pats fonds sākumā bija jāizglīto, kas ir diabēts un cik svarīgi par to stāstīt. Viņa mudina arī citviet veidot diabēta pacientu biedrības, nebaidīties meklēt finansējumu izglītojošām aktivitātēm un uzsver — sadarbībā un informācijā ir spēks!
“Katrai slimībai pamatā var būt “cukurs”, tas ir, diabēts. Vajag pārbaudīties! Piecus līdz septiņus gadus diabēts var attīsties tā, ka cilvēks nemaz nezina, organisms it kā tiek pats galā, bet diabēts jau attīstās, ietekmē asinsvadus, orgānus,” teic R. Maļinovska. Un kārtīga pārbaude būtu pieckārtīga — no rīta tukšā dūšā, stundu pirms un stundu pēc pusdienām, stundu pirms vakariņām un pirms gulētiešanas.
Neskaidri signāli
Endokrinologs Anatolijs Lucenko spriež, ka arī nepārejošs nogurums varētu būt viens no signāliem, kas jāņem vērā. Precīzu atbildi sniedz tikai analīzes. Turklāt glikometru ekspresmērījumi var būt neprecīzi, lai arī noteiktu informāciju sniedz. Konsultācijai pie ārsta un papildu analīzēm noteikti ir pamats, ja cipars pārsniedz normu, pat atrēķinot pāris milimolu kā kļūdas iespējamību. Taču pieci procenti esot tādi, kas staigā apkārt, nezinot par savu diabētu, jo ne paši, ne ģimenes ārsts nesaskata iemeslu satraukumam — nopietnās analīzes sertificētā laboratorijā tukšā dūšā no rīta uzrāda visnotaļ normālu ciparu — 5,5 milimoli. Taču cilvēks jūtas slikti, ir nogurums, tirpst kājas, “neskaidra simptomātika”. Iespējams, atbilde būs analīžu rezultātos divas stundas pēc kārtīgām pusdienām — tad būs labāk redzams, vai organisms tiek galā ar uzdevumu saražot nepieciešamo insulīnu.
Bērniem bieži tiekot atklāts cukura diabēts pēc vīrusa infekcijām, kuru laikā cieš aizkuņģa dziedzera šūnas, tāpat par diabēta iespējamību jādomā, ja regulāri ir strutainas ādas infekcijas, saaukstēšanās viena aiz otras, dažādas baktēriju izraisītas infekcijas, kas nepadodas ārstēšanai. Viena lielāka grupa ir bērni pēc triju gadu vecuma, otra, kad diabēts tiek atklāts — pusaudži.
“Diabēta pacientam ir “saldi audi”, savukārt salda vide patīk baktērijām. Bērni nereti tiek ārstēti, pat nepārbaudot, kāds ir cukura līmenis asinīs, taču nesekmīgi. Līdz viņi nonāk slimnīcā kritiskā situāciju, kur analīzes uzrāda ļoti augstu cukura līmeni,” stāsta A. Lucenko. Pieaugušajiem gadskārtējā profilaktiskajā apskatē ir noteiktas vairākas obligātās analīzes, pēc 40 gadiem noteikti vajadzētu būt arī cukura līmeņa pārbaudei. Bērniem analīzes ir “pēc ģimenes ārstu ieskatiem”, un daudzi šādu nepieciešamību nesaskata. ◆
