Rīgas veterānu kluba pārstāvji Gunta un Andris Staģi savu zelta kāzu jubileju 16. jūlijā sagaidīja Aizkrauklē — abi sportoja, un Andris kopā ar kolēģi komentēja sacensības. Šoreiz Gunta izcīnīja vairāk medaļu nekā Andris, bet tik nozīmīgā gadadienā priekšroka taču jādod dāmām.
Savulaik Andris Staģis bija Latvijas izlases dalībnieks, bet kopš 1953. gada nodarbojas ar vieglatlētikas statistiku. 1971. gadā viņš bija uzņemts Starptautiskajā vieglatlētikas statistiķu asociācijā, sarakstījis vairākas grāmatas par vieglatlētiku, sportu Latvijā. Viņam ir pat savs statistikas skapis, kur ātri var atrast datus par vieglatlētikas rekordiem, sacensībām.
“Kādreiz, padomju laikā, man izdeva pasi, kurā bija rakstīts: vīrs Andris Staģis, dzimis 1941. gada 3. augustā, laulība noslēgta 1941. gada 16. jūlijā. Mēs bijām salaulāti jau tad, kad vēl nebijām piedzimuši, laikam sargeņģelis tā bija nolēmis!” stāsta Gunta Staģe.
Viņa pēc tam saņēma vēl vienu pasi ar pareiziem datiem, tomēr unikālo eksemplāru joprojām glabā kā relikviju.
Ar ko atšķiras sporta veterāni no nesportotājiem? Pāris domā, ka ar dzīvesprieku, šiverīgumu, mērķtiecību, jo, lai ko sasniegtu, ir krietni vien jānopūlas. Atšķiras arī ar spējām. Abi reiz piedalījušies Rīgas Stradiņa universitātes pētījumā, kas tapis sadarbībā ar augstskolu Anglijā. Divas maģistrantes rakstījušas darbu, un viņiem bijis jāatbild uz 600 jautājumiem, pārbaudītas arī fiziskās spējas, atmiņa. Andrim uz skaitļiem tā bijusi lieliska, un fiziskās spējas atbildušas 15 gadu jaunākam vīrietim.
Bet bijušas arī jomas, kurās Gunta viņu pārspējusi. ◆
