Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Aizkraukles nodaļas vecākajam inspektoram Andrejam Beināram un inspektoram Kārlim Vadzītim sācies gada spraigākais darba posms — traktortehnikas skates. Pavasarī jāpaspēj pārbaudīt turpat ap tūkstoti pašgājējtehnikas vienību un ap 400 piekabju.
Aizkraukles reģionā reģistrēti ap diviem tūkstošiem traktoru, bet tādu, kuriem nepieciešama tehniskā skate, — ap tūkstoti. Pārējie vai nu ir jau izjaukti, vai satiksmē nepiedalās. Pārbaudes sākās 30. martā, un pirmais posms noslēgsies aprīļa beigās. Beināra kungs teic, ka salīdzinājumā ar pērno gadu nedaudz samazinātas apskates izmaksas.
Joprojām būtiskākās problēmas ir ar gaismas lukturiem. Cēlonis tam ir alumīnija kontakti, kas ātri apsūbē, un nedēļas laikā lukturis vairs nedarbojas. Jaunajiem kombainiem, kuru dzinējus iespējams iedarbināt arī aukstā laikā, apskatē trūkumus nekonstatē, bet, lai “atdzīvinātu” vecās ņivas, smagi jāstrādā, no jauna pieslēdzot akumulatoru, uzpildot dzesēšanas sistēmu. Tādu kombainu gan esot palicis maz. Visai šāda veida tehnikai nepieciešama arī civiltiesiskā apdrošināšana, un apdrošināšanas firmas lauksaimniekiem esot atsaucīgas. Traktoram vai kombainam apdrošināšana gadam maksā no trīsarpus līdz pieciem latiem. Tāpēc daudzi saimnieki pat līdz 18 tonnu smagas kravas arī lielos attālumos izvēlas pārvadāt ar traktortehniku, jo izmaksas atšķirībā no smagās automašīnas ir krietni zemākas — ap 40 latu gadā.
Par braukšanu bez tehniskās apskates transportlīdzekļa vadītājs saņem vienu soda punktu un līdz 80 latu naudassodu.
Nedēļas sākumā abi kungi apmeklēja Jāņa Rancāna saimniecību “Madaras”, kas ir uz Skrīveru un Krapes novada robežas. Tajā apskate nepieciešama 15 tehnikas vienībām. Stundas laikā visas ir pārbaudītas un vairākas no kļūmēm turpat novērstas. Kādam belarusam nedarbojas gaismas, un vainīgs ir izkustējies drošinātājs.
Saimniecības pārvaldnieks Ainis Šmits stāsta, ka pirmsākumos iegādājušies jaunus “Belarus” markas traktorus, bet jau pirmajos gados secinājuši, ka remonti izmaksā tikpat, cik jāmaksā kredītos par labu ārzemju spēkratu, kas lūst daudz retāk. “Madarās”, kur nodarbojas ar piensaimniecību, pērn bija jāapstrādā vairāk kā divi tūkstoši hektāru zemes un jāpabaro 200 govju.
