1. jūnijā sākās stirnāžu medību sezona. Bargās ziemas dēļ atļauto nomedījamo dzīvnieku skaits Aizkraukles pusē samazināts par trešdaļu.
Sēlijas virsmežniecības virsmežzinis Māris Bondars “Staburagam” stāsta, ka, veicot dzīvnieku uzskaiti un apspriežot nomedīšanas limitus, veikta Valsts meža dienesta darbinieku un mednieku kolektīvu pārstāvju aptauja, lai noskaidrotu, kā ziema ietekmējusi stirnu populāciju.
— Acumirklī varēja redzēt, kurš ziemā ir bijis mežā, bet kurš nē, — saka Bondara kungs. — Bija tādi, kuri teica, ka kritušas tikai dažas stirnas, taču vairākums sliecās domāt, ka stirnu populācija samazinājusies par 15 līdz 20 procentiem. Tomēr tas ir krietni mazāk nekā varēja prognozēt. Iespējams, ka dažviet kritušo dzīvnieku īpatsvars bija lielāks, citviet mazāks. Īpaši tur, kur mednieki dzīvniekus piebaroja ar sulīgo barību, jo siena izlikšana barotavās stirnai nav tas pareizākais risinājums. Tas rada tikai ilūziju. Interesanti, ka pamatā krita kazlēni. Parasti nobeidzas vecāki, dažādu slimību novārdzināti dzīvnieki.
Stirnas šopavasar medīja arī klaiņojošie suņi. Īpaši laikā, kad bija sērsna. Par laimi, šis periods bija samērā neilgs. Tādu gadījumu Aizkraukles pusē bija visai daudz.
Salīdzinot ar pagājušo gadu, Sēlijas virsmežniecībā nomedījamo stirnu limits samazināts aptuveni par trešdaļu. Stirnu populāciju vairāk kā jebkuru citu ietekmē laika apstākļi un cilvēku darbība.
No visa limita aptuveni trešdaļa ir stirnāži, pārējais — kazas un kazlēni, kurus varēs sākt medīt no 15. augusta. Mednieku kolektīvu pārstāvji pauduši viedokli, ka, iespējams, medīs tikai stirnu kazlēnus uz gaidi, taču tā ir šo kolektīvu iekšējā lieta. To, kā rīkoties, medniekiem būtu jāizvēlas, izvērtējot konkrēto situāciju.
