Kāds puisis dzīvoja daudzstāvu mājas pirmajā stāvā. Uzzinājis, ka astotajā stāvā mīt skaista jaunkundze, sadomāja iet ciemos un iepazīties, bet vajadzīgs iemesls. Puisis nolēma palūgt gludekli.
Kāds puisis dzīvoja daudzstāvu mājas pirmajā stāvā. Uzzinājis, ka astotajā stāvā mīt skaista jaunkundze, sadomāja iet ciemos un iepazīties, bet vajadzīgs iemesls. Puisis nolēma palūgt gludekli.
Nu šis priecīgs jož pa kāpnēm un domā: “”Es prasīšu, lai iedod gludekli, un varbūt mani aicinās iekšā. Ja aicinās iekšā, varbūt pacienās ar kafiju. Ja pacienās ar kafiju, varbūt gribēs, lai palieku ilgāk. Ja palieku ilgāk, varbūt gribēs vēl ko vairāk. Redz, ku” forši! Bet, ja nu viņa gribēs vēl ko vairāk, tad kaut kas var arī gadīties. Ja kaut kas var gadīties, man viņa pēc tam būs jāprec, un tad… Ārprāts, šito gan es negribu!”
Un, tā domādams, viņš jau spiež zvana pogu astotajā stāvā. Meitene atver durvis un ierauga jauko puisi, kurš saka: “”Zini ko, ej tu galīgi… ar savu gludekli!”, pagriežas un aiziet.
