Aizkraukles rajona tiesa atzinusi Aizkraukles pagasta zemnieku saimniecības “Straumēni” maksātnespēju, un spriedums nav pārsūdzams. Par maksātnespējas procesa administratoru iecelts Aigars Rubīns.
Vēršas tiesā
Maksātnespēju tiesā ierosināja SIA “Friko I. L.”, kurai zemnieku saimniecība kopā ar kavējuma procentiem ir parādā 2769 latus. Aizkraukles rajona tiesā informēja, ka par parādiem tiesā iesniegtas vēl vairākas prasības. Zemnieku saimniecība ir pazīstama kā ekoloģiskās pārtikas ražotāja.
Aizkraukles rajona tiesa izskatīja arī Aidas Bērziņas prasību pret zemnieku saimniecību “Straumēni” par 852 latu piedziņu, šajā summā ir darba alga un atlaišanas pabalsts. Tā kā sākts maksātnespējas process, šis jautājums tālāk būs jākārto administratoram. Aidai Bērziņai būs jāvēršas pie administratora ar kreditora prasījumu.
“Pateicu, kas man nepatīk”
Aida Bērziņa “Staburagam” atklāja, ka saskaņā ar noslēgto darba līgumu viņai bija jāsaņem minimālā alga, taču to nav saņēmusi kopš 2009. gada maija. Viņa noticējusi Maritas Krasovskas regulārajiem solījumiem, ka algu saņems. Kad sākusi interesēties, vai par viņu samaksāti nodokļi, uzzinājusi, ka zemnieku saimniecība ir parādā arī nodokļu maksājumus. Novembrī no darba atbrīvota.
“Atlaišanu darbinieku samazināšanas dēļ uzskatu par “atmaksu”, jo interesējos par nodokļu maksājumiem. Pateicu, kas man nepatīk, un mani atlaida no darba,” stāsta Aida Bērziņa. “Marita Krasovska bieži neatbildēja tālruņa zvaniem vai arī solīja samaksāt, taču solījumu nepildīja. Ar grūtībām izdevās dabūt nodokļu grāmatiņu. Man arī nav izsniegts rakstveida dokuments par atlaišanu un nav par to paziņots Valsts ieņēmumu dienestam, tādēļ nevaru reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā bezdarbnieces pabalsta saņemšanai. Par neizmaksāto algu un Maritas Krasovskas attieksmi esmu ļoti sarūgtināta,” saka Aida Bērziņa.
“Zemnieku saimniecība ir parādā arī manai meitai, ar viņu bija noslēgts līgums. Meita līgumu parakstīja, taču tā eksemplāru nesaņēma un līdz šim nav dabūjusi atpakaļ nodokļu grāmatiņu. Vasarā, kad vēl strādāju zemnieku saimniecībā un saimnieku nebija mājās, atbrauca vīri un aizveda vienu žāvētavu, sakot, ka par to nav samaksāts. Palika vēl otra žāvētava, kas ir mazāka un ar to tik daudz nevar saražot. Viņi jautāja, vai mums maksā algu. Toreiz saimniekus aizstāvēju un teicu, ka maksā, par ko viņi bija ļoti izbrīnīti. Atbrauca arī strādnieki, kas noskrūvēja, izcēla un aizveda saimniecības ēkas durvis,” stāsta Aida Bērziņa.
Pirmā rūgtā pieredze
Līga Ribakova zemnieku saimniecībā pagājušajā vasarā nostrādāja apmēram divus mēnešus. “Tā man bija pirmā darbavieta un pirmā pieredze. Ar mani solīja noslēgt darba līgumu, taču nenoslēdza. Man vajadzēja naudu ceļam, lūdzu, lai to iedod, šad tad iedeva, kopā samaksāja ap 100 latu, bet algu palika parādā apmēram 300 latu. Solīja samaksāt nākamajā dienā, bet, kad šī diena pienāca, atkal solīja naudu vakarā. Citreiz solīja samaksāt 30 vai 40 latu, bet iedeva tikai 10 — 15 vai arī teica, ka naudas nav, un solīja samaksāt nākamajā dienā. Līdzīgi solījumi turpinājās. Brāļiem vajadzēja naudu skolai, man teica, ka noteikti samaksāšot, taču naudu nedabūju,” stāsta Līga Ribakova.
Vaino banku
Kādu iemeslu dēļ izveidojusies zemnieku saimniecības “Straumēni” maksātnespēja?
“Straumēnu” bijusī īpašniece Marita Krasovska skaidro: “Zemnieku saimniecība “Straumēni” sāka īstenot lielu projektu sadarbībā ar vienu no vadošajām bankām Latvijā. Bankas speciālisti projektu izvērtēja, izanalizēja un akceptēja. Sākām celt apjomīgu ražotni, sagatavot un iepirkt izejvielas. Diemžēl sākumā banka piešķīra tikai daļu no visam projektam nepieciešamās summas, pārējo solīja piešķirt pakāpeniski. Kad pienāca kārta nākamajai līdzekļu piesaistei, biznesa partneris iebilda, ka beidzas finanšu gads, tad sākas jauns, kura plāns ir jāapstiprina, tad jāpagaida divi mēneši, kamēr vadība sakārtos dokumentus, bija arī citi iebildumi. Banka piekrita citu kreditoru piesaistei, kamēr sakārtos savas lietas, jo projekts draudēja apstāties. Tajā laikā sākās krīze, kuru bankas vadība droši vien jau paredzēja labu laiku iepriekš. Tā nu vajadzēja ķepuroties pašiem, kā nu varējām. Visu šo laiku līdz pat 2009. gada otrajai pusei notika dialogs ar banku, un tās pārstāvji ne reizi mums neteica, ka projektu nevarēsim īstenot līdz galam, ka naudu nepiešķirs. Notika pat trīspusējas sarunas starp mums, banku un mūsu piesaistītajiem kreditoriem, tādēļ līdz pat 2009. gada vidum bija cerība visu turpināt. Taču, ņemot vērā visus valstī notiekošos procesus, banku darbību, rezultāts bija negatīvs. Tā nu tika sākts uzņēmuma maksātnespējas process.”
Bankas nosaukumu Marita Krasovska neatklāja.
Maksāja neoficiāli
Kādēļ strādniekus maldināja un solīja samaksāt algu, ja bija zināms par grūtībām? Marita Krasovska: “Kamēr notika pozitīvs dialogs ar banku, bija cerības turpmākajai izaugsmei, par to arī informēju darbiniekus. Tā kā citu kreditoru dēļ zemnieku saimniecības bankas konti jau no pavasara bija bloķēti, algu oficiāli arī nevarējām pārskaitīt, to maksājām neoficiāli. Šo faktu tad nu arī ir izmantojusi nosauktā bijusī darbiniece. Saskaitot kopā visas saņemtās summas, minimālā alga 2009. gadā viņai tika nodrošināta, vienīgi ir neizmaksāta atvaļinājuma kompensācija. Diemžēl, ņemot vērā radušos situāciju, likums ir viņas pusē, jo mūsu valstī likumi ir daudz labvēlīgāki darba ņēmējam nekā darba devējam. Krīzes laikā darba ņēmējam tiek nodrošināta valsts aizsardzība, arī bezmaksas juridiskā palīdzība, bet darba devējs ir neaizsargāts gan no darbiniekiem, gan banku patvaļas, gan valsts iestāžu darbībām. Par pārējiem darbiniekiem visu nepieciešamos pārskatus esmu nodevusi par laiku līdz maksātnespējas sākuma datumam, tālāk visas darbības veic maksātnespējas administrators.”
Vai algu saņems Līga Ribakova, ar kuru darba līgums nav noslēgts? Uz šo jautājumu “Staburags” konkrētu atbildi tā arī nesaņēma, tāpat neuzzināja, kādēļ par Aidas Bērziņas atlaišanu nav paziņots Valsts ieņēmumu dienestam.
Neatdod nodokļu grāmatiņu
Aida Bērziņa teic, ka visa minimālā alga arī neoficiāli nav izmaksāta un viņa Maritai Krasovskai neticot. “Man neteica, ka saimniecībai klājas arvien sliktāk, ka nav naudas. Tieši otrādi — reiz man izmaksāja pārdesmit latu un teica, ka tagad atkal būs labāk, es noticēju. Šonedēļ mana meita bija aizbraukusi uz saimniecību, lūdza atdot nodokļu grāmatiņu, taču viņai to neatdeva, teica — esot Rīgā. Arī man tā kādreiz teica, es savu grāmatiņu dabūju atpakaļ tikai ar dusmām un naidu. Kad tikos ar Maritu Krasovsku, pateicu visu, ko domāju, un teicu arī, lai beidz cilvēkiem melot,” stāsta Aida Bērziņa.
