Senlatvieši 6. februārī svinēja Meteņus, kad dienas kļūst gaišākas — laiks sāk virzīties uz pavasara pusi. Ar Meteņu tradīcijām — vizināšanos grieztavās, lielīšanos, rotaļās iešanu, braukšanu no kalna, kurmju dzīšanu un dāvanu meklēšanu — šo dienu Aizkrauklē, muzejā “Kalna Ziedos”, sagaidīja bērni no Seces pamatskolas kopā ar skolotājām.
Muzeja pedagoģe Valda Paškova stāsta, ka senlatviešiem šī diena bija arī jauna darba gada sākums, kad meitas stellēs uzvilka jaunu audeklu, un pēdējā diena, kad ķekatās iet. Kā stāsta tradīciju zinātāji, šajā dienā jābrauc ciemos — jo tālāk, jo labāk. Tā arī secieši devās uz Aizkraukli. Muzeja sētā viņi atvadījās no ziemas, simboliski to sadedzinot ugunskurā. Vēlāk ar rīkstēm rokās no muzeja pagalma padzina visus kurmjus, sakot: “Mežā rakt, mežā rakt, neroc manā dārziņā!”.
Meteņu tradīcija ir dāvināšana, un arī seciešiem sētsvidū meta pogas un konfektes. Lai dāvanu meklēšana sniegā būtu interesantāka, Metenis bērnus aplaistīja ar ūdeni, jo arī dabā sala vietā šajās dienās valda atkusnis.
