Aigars Barovskis Staburaga pagasta “Dainās” rīt svinēs 20. dzimšanas dienu. Viņaprāt, šajos gados sasniegts viss, ko vēlējies, bet nu jāīsteno nākotnes plāni, un tie saistīti ar profesionālo armiju.
Aigars Barovskis Staburaga pagasta “Dainās” rīt svinēs 20. dzimšanas dienu. Viņaprāt, šajos gados sasniegts viss, ko vēlējies, bet nu jāīsteno nākotnes plāni, un tie saistīti ar profesionālo armiju.
Aigars no maza, kustīga un dzīvespriecīga zēna izaudzis par nopietnu puisi ar stingru raksturu. Pats atceras — kad mācījies Vīgantes pamatskolā, nekāds “paipuisītis” nebijis, lai gan liecībā uzvedībā bijušas teicamas atzīmes.
Čakls mazpulcēns
— Jau pirmajā skolā man iepatikās sports, jo skolotājs Vitauts Galvanovskis prata ieinteresēt kustēties, norūdīties un trenēties, lai pieņemtos spēkā. Kopš tā laika man patīk skriet garos krosus un braukt ar velosipēdu.
Vīgantes pamatskolā iestājos mazpulkā un aizrāvos ar ķirbju audzēšanu. Mūs šajā kustībā “ierāva” skolotāja Hilija Čakste, kura joprojām ir mazpulka dvēsele, — saka Aigars.
Nākamā Aigara mācību iestāde bija Vecbebru profesionālā vidusskola, kurā viņš apguva ēdināšanas servisa speciālista profesiju. Puisim ļoti patīk gatavot visdažādākos ēdienus, arī cept tortes, cepumus, ruletes un citus saldus našķus. Tie viņam pašam labi garšo, un, kad mājās gaidāmi ciemiņi, Aigars mielasta sagatavošanā allaž ir blakus mātei. Tā būs arī tagad, sagaidot savu 20. dzimšanas dienu.
Karjeras sākums zemessardzē
Aigars vēl nemācījās skolā, kad viņa tēvs iestājās zemessardzē. Tiklīdz puišelis ieraudzīja zemessarga formastērpu un ekipējumu, tā mazajā sirsniņā radās pārliecība — būšu karavīrs!
Un tagad dēls zemessardzes bataljonā jau nostājies blakus tēvam — abi ir Aizkraukles 55. kājnieku bataljona zemessargi un savus pienākumus pilda Lielvārdē.
Taču šis “pakāpiens” ir tikai pirmais Aigara militārajā karjerā, jo puisis nolēmis mācīties Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un dzīvi veltīt profesionālajam militārajam dienestam. Viņš cer dienēt Ādažu kājnieku bataljonā, un, ja vajadzēs, pārstāvēs Latviju arī miera misijās citās valstīs. Protams, kurš karavīrs gan nesapņo kļūt par ģenerāli! Arī Aigars uzskata, ka studijas akadēmijā vajadzīgas militārās profesionalitātes “latiņas” pacelšanai labu gabalu augstāk. Taču pats arī atzīst — jo augstāka militārā pakāpe, jo vairāk pienākumu un lielākas prasības pašam pret sevi kā Latvijas aizstāvi un sargu.
Visu var sasniegt Latvijā
Aigars ir kā radīts karavīra dzīvei. Viņš pats prot visu, sākot no apģērba mazgāšanas, gludināšanas un apavu spodrināšanas, beidzot ar šūšanu un ēdiena gatavošanu. Nav tāda darba, ko viņš neprastu.
Puisis nevēlas laimi meklēt ārzemēs un atzīst, ka visu var sasniegt tepat Latvijā. Viņa sapnis ir armijas dzīve, un puisis darīs visu, lai šo mērķi sasniegtu.
Bet šovakar un rīt viņu 20 gadu jubilejā sveiks vecāki, brālis un skolasbiedri, kuri no Staburaga vēl nav aizklīduši pasaulē. Par viesu jautrību gādās pats Aigars, jo viņš ir arī dīdžejs un repa dejotājs.
