Sabiedrību iepriecināja Tautas partijas (TP) vadītājs un iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, paziņojot, ka taupības dēļ iespējams apvienot ministrijas, no esošajām 18 izveidojot tikai 11.
TP ideju publiski atbalstīja arī premjers, žurnālistiem paziņojot, ka valdībai šis plāns jau bijis padomā, taču tai vispirms esot jāgādā par valdošās koalīcijas saglabāšanu un par partiju politisko pārstāvniecību. Valdība joprojām apzināti paliek pie tā, lai ministrijas vadītu partiju ielikteņi, nevis kvalificēti nozaru speciālisti. Negatīvs piemērs ir lauksaimnieks Atis Slakteris viņam nepiemērotajā finanšu ministra amatā, Vinets Veldre kā aizsardzības ministrs un odiozais Ainārs Šlesers satiksmes ministra amatā. Sarakstu varētu turpināt.
Latvijai, izrādās, ir ievērojami vairāk ministriju nekā citām Baltijas valstīm, kurās nav ne astronomisko algu partiju pārstāvjiem dažādu uzņēmumu padomēs, ne banku un valsts uzņēmumu vadītājiem. 11 ministriju Latvijā savulaik ir jau bijis, un tagad valdība atgriezīsies pie jau pārbaudītām vērtībām.
Kultūras ministriju var apvienot ar Izglītības un zinātnes ministriju, Ekonomikas — ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Vides — ar Zemkopības, Labklājības ar Veselības ministriju, bet E — lietu ministriju vispār likvidēt. TP gatava likvidēt arī Bērnu un ģimenes lietu ministriju, jo ar šīm problēmām tikpat labi varot nodarboties Izglītības un zinātnes ministrija.
Ja ne ekonomikas krīze, ideja “saīsināt” ministrijas nevienam politiķim droši vien pat prātā nenāktu.
Ministriju apvienošanas rezultātā naudu, protams, ietaupīs, taču tad tajās vajadzētu strādāt nevis partiju ielikteņiem, bet kvalificētiem nozaru speciālistiem. Redzēsim, vai valdība to atskārtīs un pārtrauks politiku bīdīt pa priekšu ekonomikai?
