Nule “Staburags” saņēma ziņu no Skrīveru novada, ka suņi dzenā stirnas, kuras barības meklējumos ienāk arī ciemata teritorijā.
Meža dzīvniekiem sagaidīt pavasari palīdz vietējie mednieki, kuri stirnām piemērotu spēkbarību izvietojuši ne tikai mežā, bet arī ciemata teritorijā, kur medības nenotiek.
Viena šāda vieta ir līdzās SIA “Skrīveru sēklkopības sabiedrība” kaltei. Pēdas sniegā liecina, ka stirnas to labprāt apmeklē.
Diemžēl ir suņu īpašnieki, kuri saviem mājas sargiem ļauj brīvi skraidīt pa ciemata teritoriju. Šie suņi ne tikai apdraud pagasta iedzīvotājus, bet arī uzbrūk stirnām, kuras pie cilvēkiem meklē palīdzību.
Lielākajai daļai suņu saimnieku nav dokumentu, kas apliecinātu dzīvnieka piederību viņiem. Izņēmums ir medību un tīršķirnes suņi. Ja rodas kādas problēmas, bezšķirnes suņa īpašnieks paziņo, ka dzīvnieks viņam nepieder un tikko pieklīdis. Pierādīt pretējo ir sarežģīti. Pērn “Staburags” jau rakstīja, ka Skrīveros, “Jaunsilmiču” apkaimē, nepiesiets suns nokoda stirnu mednieka acu priekšā. Diemžēl pierādīt, kam suns pieder, neizdevās.
Skrīveru novada domes priekšsēdētāja Gunta Lisenko, komentējot situāciju, stāsta, ka pašvaldības administratīvā komisija pirms vairākiem gadiem, pamatojot ar iesniegumu, sodīja kāda suņa saimnieci — dzīvnieks bija nokodis kaimiņu mājlopus. Sodītā sieviete pašvaldību iesūdzēja tiesā par goda un cieņas aizskaršanu, jo, lūk, neesot pierādīts, ka suns, kurš nokodis mājlopus, viņai piederot. Tiesāšanās ilgst jau vairāk nekā divus gadus. Nolemts turpmāk katru gadījumu rūpīgi dokumentēt, tāpēc pašvaldība aicina ar foto un videotehniku fiksēt notiekošo, lai suņu saimniekus varētu saukt pie atbildības.
Administratīvo pārkāpumu kodeksā par mājdzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu paredzēts naudassods no pieciem līdz 250 latiem, bet, ja pārkāpumi gada laikā izdarīti atkārtoti — no 10 līdz 500 latiem.
