Klintaines pagasta “Kalniešos” notika seminārs, kuru vadīja vācu agronoms Volfgangs Jorge.
Klintaines pagasta “Kalniešos” notika seminārs, kuru vadīja vācu agronoms Volfgangs Jorge. Viņš popularizē biodinamiskās saimniekošanas metodes, ar kādām Vācijā pats savā saimniecībā strādājis gandrīz trīsdesmit gadu.
Volfganga Jorges vadītajos semināros cilvēki gan gūst jaunas zināšanas, gan apstiprinājumu tam, ka iepriekš strādāts pareizi. Aizkraukles rajonā gan šobrīd neviens lauksaimnieks neizmanto Jorges kunga ieteiktās metodes, taču interese par viņa stāstīto ir liela.
Popularizē biodinamiskās metodes
Vācu agronoms dzīvo Meklenbergā Ziemeļvācijā. Nu vecais vīrs jau ir pensijā, taču savlaik apstrādāja 16 hektāru zemes, turēja desmit govju, desmit aitu, divus zirgus. Viņa biodinamiskā saimniekošana balstīta uz augu un dažādu dabas vielu izmantošanu augsnes uzlabošanā, kaitēkļu un slimību apkarošanā, tā ir arī labas ražas pamats.
Desmit gadu garumā Jorges kungs salīdzinājis augsni savos laukus, kuros saimniekojis ar biodinamiskām metodēm, un kaimiņa zemes gabalā, kur izmanotas tradicionālās zemes apstrādes metodes. Jorges kunga saimniecībā zeme bija irdena, mīksta, tā deva labu ražu, bet kaimiņam — sablīvēta un noplicināta. Volfgangs Jorge uzskata, ka saimniekošanas panākumu pamatā ir četras lietas: pēc iespējas lētāk saražot produkciju, lētākā lopbarība meklējama pļavās un ganībās, lētākais mēslojums augsnei ir velēna ar augiem, kuriem ir visdziļākā sakņu sistēma, lētākais, dziļākais un labākais augsnes drenētājs un irdinātājs ir augu saknes.
Govju ragos gatavina mēslus
Lai zeme labāk elpotu, būtu irdena un mīksta, Jorges kungs iesaka lietot biodinamiskos komposta preparātus. Viens no tiem ir govju ragos nogatavināti govju mēsli, kuri pusgadu glabājušies ierakti zemē. Šāds preparāts ir bagāts barības vielām un aerobajām baktērijām, ar to apsmidzinot laukus, var gūt lieliskus rezultātus. Jorges kungs iesaka ceturtdaļhektārā izsmidzināt 60 gramu preparāta, kurš atšķaidīts ar 60 litriem ūdens.
Šo metodi savā saimniecībā vairākus gadus izmēģināja koknesiete Ineta Sproģe. “Manā saimniecībā gatavoto preparātu lietoju ne tikai es, bet arī citi saimnieki, kuri strādā ar videi draudzīgām metodēm. Šī preparāta izmantošana palīdzēja uzlabot augsni un iegūt labāku ražu. Tagad gan vairs šo preparātu negatavoju, jo grūti dabūt govju ragus un tas ir arī darbietilpīgs process. Cīņā pret kaitēkļiem izmantoju vienīgi silīciju. To pirms pāris gadiem arī atveda no Vācijas, un saimniecībā vēl ir nelieli sagatavotā preparāta krājumi. Jorges kungs silīciju iesaka kā vienu no preparātiem cīņā pret kartupeļu lakstu puvi,” piebilst Ineta Sproģe.
Augu maiņa cīņā pret lakstu puvi
Cīņā pret kartupeļu lakstu puvi Volfgangs Jorges iesaka arī augu maiņu. “Parasti cīņā pret šo slimību cilvēki izmanto Bordo šķīdumu, kura pamatā ir varš, taču pēc pāris gadiem bioloģiskajās saimniecībās Eiropas Savienībā to lietot vairs nevarēs. Tāpēc augu maiņai pirms kartupeļu stādīšanas var sēt zāļu maisījumu, kuru saknes izdala varu. Šī maisījuma sastāvā ir ķimenes, šaurlapu ceļmallapa, kamolzāle, airene, sarkanais āboliņš, zilie cigoriņi. 28 gadus esmu lietojis šo metodi, un manā saimniecībā kartupeļi nekad nav slimojuši ar lakstu puvi,” saka vācu agronoms. Labai rudzu ražai viņš pasējai iesaka, piemēram, sarkano āboliņu. Šie augi lieliski palīdz viens otram. Vienā kvadrātmetrā iesējot 20 rudzu graudu, no kuriem katra izaug 10 stiebru un nobriest 10 vārpu. Raža, ko sola Volfgangs Jorge, ir fantastiska.
Piedāvā mācības un praksi
Tās ir tikai dažas lietas, kuras vācu speciālists izmantojis pats un iesaka lietot arī citiem. Biodinamiskā saimniekošana ir kļuvusi par viņa dzīvesveidu, un tā balstīta uz dziļu filozofiju par veselīgu un harmonisku dzīvi. Vācijā ar šādām metodēm strādā ap 2300 saimniecību. Lielajā valstī tas gan nav daudz, taču Jorges kungs ir gandarīts, ka par šo lietu interesi izrāda jaunieši. Tieši viņi ieteikuši augstskolu mācību programmās iekļaut ekoloģiju. Jorges kungs lasa lekcijas šajā priekšmetā.
Kopš 1983. gada Vācijā darbojas arī četrgadīgā biodinamiskās saimniekošanas izglītības programma. Divās vietās Vācijā, kā arī Nīderlandē, Šveicē, Dānijā un Norvēģijā izveidoti izglītības centri. Cilvēki, kurus interesē šī lieta, strādā biodinamiskajās saimniecībās, kur iegūst praktisko pieredzi, bet reizi mēnesī uz vairākām dienām tiekas mācību centrā, kur gūst teorētiskās zināšanas. Mācību noslēgumā jākārto eksāmens, un students saņem diplomu par biodinamiskās saimniekošanas izglītības iegūšanu. Katru gadu šādu izglītību iegūst 120—150 cilvēku.
Sākumā Vācijas valdība šo izglītības programmu uztvēra kā saimnieku privāto iegribu, taču, kad to pirms trijiem gadiem oficiāli atzina Eiropas Savienībā, to bija spiesta atzīt arī Vācijas valdība. Šo izglītības programmu ir iespēja apgūt arī lauksaimniekiem no Latvijas.
