Vietalvieši Anita un Uldis Torsteri dabai draudzīgajā zemnieku saimniecībā „Dailes” nodarbojas ar piena lopkopību.
Vietalvieši Anita un Uldis Torsteri dabai draudzīgajā zemnieku saimniecībā “Dailes” nodarbojas ar piena lopkopību. Torsteri saimnieko trijos rajonos – Aizkraukles, Madonas un Ogres, taču lielākie apsaimniekojamie lauki —100 hektāru — ir Vietalvā.
Uldis Torsters saimniekot sāka kā Breša zemnieks — deviņdesmitajos gados ar izdevīgiem noteikumiem saņemot aizdevumu, izmantoja iespēju nopirkt tehniku un lika pamatus zemnieku saimniecībai. Līdz tam Torstera kungs strādāja mežrūpniecības saimniecībā. Iecere pievērsties piena lopkopībai radusies krietni vien vēlāk.
Ārā arī lielā salā
“Dailēs” audzē “Holšteinas” šķirnes melnraibās govis, kuras krusto ar “Latvijas brūnajām”. Jau vairākus gadus saimnieks arī ziemā ļauj govīm brīvi ganīties aplokā pie kūts. Uldis Torsters stāsta, ka sākumā lopiņu bijis žēl, reizēm naktīs nav pat varējuši mierīgi gulēt, zinot, ka govis ir ārā arī lielā salā. Taču dzīvnieki jutušies labi. Šogad lielo salu, kad temperatūra bija mīnus 30 grādu, govis uztvērušas mierīgi, dienu pavadījušas ārā, kā ierasts.
Šobrīd saimniecībā ir piecpadsmit slaucamo govju, teļi un zīdītājgovis, kopā ap četrdesmit liellopu. Slaucamās govis mīt Vietalvas pagastā, bet teles līdz slaukšanas vecumam — Birzgales pagastā. Tur arī reģistrēta saimniecība, tāpēc visus juridiskos jautājumus Torsteri kārto Ogres rajonā. Saimniekošana izvērtusies pa trijiem rajoniem arī tāpēc, ka Torsteru zemei pa vidu ir robeža ar Madonas rajonu.
Piena māja kūtsaugšā
“Specializējamies tikai piena ražošanā. Tā kā mums ir bioloģiskā saimniecība, tas nozīmē papildu pienākumus un atbildību. Regulāri jāveic dažādas analīzes un pārbaudes, stingri vērtē piena kvalitāti. Ražojam ekstra klases pienu, tāpēc visiem spēkiem jācenšas noturēties līmenī, jo vēlāk tikt atpakaļ ir ļoti grūti. Esam atjaunojuši piena māju, tai pielāgojot veco kūtsaugšu. Iegādājāmies arī jaunu piena dzesētāju. Pienu pārdodam “Valmieras pienam” un šobrīd ar samaksu — 18 santīmu par litru — esam apmierināti. Par laimi, piena cena sedz tā pašizmaksu,” stāsta Uldis Torsters.
Saimniecības “Dailes” īpašnieks atceras, ka varēja iztikt arī pirms sešiem septiņiem gadiem, kad par piena litru maksāja 15 santīmu. Vēlāk gan piena iepirkuma cena saruka, un tad šo saimniecības nozari vajadzēja pabalstīt, izstrādājot mežu. Bet nu jau atkal var runāt par saimniecības rentabilitātes pieaugumu.
Iesākto turpinās dēls
Lai sagatavotu lopbarību, Torsteri izmanto lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvu piedāvājumus, jo pašiem nav modernas tehnikas, piemēram, siena tīšanai ruļļos. Saimnieki atklāj, ka par ieguldīto darbu vēlētos saņemt tik daudz, lai savai saimniecībai varētu iegādāties jaudīgāku un augstražīgāku tehniku. Kad jautāju, vai kādreiz ir izmantojuši Eiropas Savienības fondu naudu, saimnieki šūpo galvu un saka — nē. Saņem tikai vienoto platībmaksājumu par lauksaimniecībā izmantoto zemi.
Saimnieks Uldis Torsters piebilst: “Jau desmit gadu esmu nostrādājis savā saimniecībā, tāpēc šobrīd kārtoju dokumentus, lai priekšlaikus dotos atpūtā un saņemtu Eiropas Savienības pensiju. Saimniecību pārņems un strādāt turpinās dēls.
