Neretas pagasta zemnieku saimniecības “Upenieki” īpašnieki Vita un Stasis Kanopi ir tā saucamie Breša zemnieki, kuri jau kopš 1989. gada izmēģinājuši dažādas lauksaimniecības nozares, līdz kļuvuši par piensaimniekiem.
Neretas pagasta zemnieku saimniecības “Upenieki” īpašnieki Vita un Stasis Kanopi ir tā saucamie Breša zemnieki, kuri jau kopš 1989. gada izmēģinājuši dažādas lauksaimniecības nozares, līdz kļuvuši par piensaimniekiem.
Viņi strādā ar dabai draudzīgām metodēm un mācās no savas pieredzes. Tā bieži atšķiras no lauksaimniecībā ierastajiem saimniekošanas paņēmieniem.
— Esmu pilsētniece, taču pienāca laiks, kad no Jelgavas nolēmām pārcelties uz laukiem. Vīrs ir neretietis, tāpēc izvēlējāmies šo pagastu. Sākām klajā laukā ar deviņiem hektāriem zemes, kur nopirkām vecu mazu māju. Kā paši teicām — būdiņu. Nu mums ir 73 hektāri zemes, kur iegūstam lopbarību un ganām savu melnraibo govju ganāmpulku, — stāsta “Upenieku” saimniece Vita.
Būvē un būvē
Tagad Kanopu ģimenei ir jauna māja un vairākas pašu celtas saimniecības ēkas, dažas gan vēl nav pabeigtas. Kaimiņi par viņiem saka: “Prieks skatīties, kā plaukst Kanopu saimniecība. Viņi kā bites — būvē tik un būvē.”
Apmēram kilometru attālajā kūtī mīt 25 slaucamas govis un teliņi. Kanopi Rīgas piena kombinātam gadā pārdod ap 120 tonnu kvalitatīva piena, par to saņemot labu samaksu. Patlaban rēķina 15,5 santīmus par litru, ir vēl piemaksa par kvalitāti. Saimniecība no Eiropas Savienības saņem arī platībmaksājumu. Kopumā zemnieku saimniecība strādā ar peļņu.
Tik romantiski nemaz nav
— Bieži laikrakstos lasu, cik veiksmīgi un pat romantiski saimnieko daži piensaimnieki. Tad man gribas pasmaidīt, jo patiesībā šai nozarei ir arī sava “garoziņa” un bieži vien līdz romantikai tik tālu kā līdz zvaigznēm.
Mēs ar vīru darbus kūtī darām kopīgi. Saspringtākais ir teliņu nākšanas laiks. Cik bieži nakts vidū, pat kārtīgi neapģērbjoties, jādodas uz attālo kūti saņemt jaundzimušos teliņus. Tā ir ziemā, bet vasarā teliņi dzimst arī ganībās. Šis jaunās dzīvības saņemšanas prieks vienmēr ir neatkārtojams. Lai gan, kad sākām saimniekot, es govi pat slaukt nemācēju, — stāsta Vita Kanopa.
Pašas nāk mājās
Diena Vitai un Stasim sākas jau pulksten piecos. Līdz pulksten astoņiem viņi slauc un baro govis, ēdina viņas arī pusdienlaikā, bet vakara slaukšana ilgst no pulksten 18 līdz 21. Ziemā govis ir kūtī, bet vasarā aplokā.
Viņas gana ar elektriskā gana palīdzību. Pirmais pavasara aploks ir 25 hektāru platībā, otrais, kurā ganāmpulks mīt līdz novembrim, ir 70 hektāru plašs. Slaukšanas reizēs govis pašas nāk mājās. Vita viņas arī vasarā piebaro, tāpēc, slaukšanas laikam tuvojoties, vajag tikai paūjināt, un govis ir mājās. Kanopiem ir arī savs bullis, kurš vislabāk paklausa mazajai trauslajai saimniecei, bet svešus cilvēkus govju tuvumā necieš. No niknā dzīvnieka sargājas pat robežsargi.
Cep un vāra
Kanopiem apmēram trīs stundas dienā pie lopiem nav jāstrādā, un tās saimniece pavada virtuvē.
Viņai ļoti patīk vīru pārsteigt ar kādu garšīgu sacepumu vai pīrāgu. Vita atzīst, ka virtuve mājās viņai ir vismīļākā vieta. Laiks jāveltī arī puķēm, ar kurām ziemā pilna viena istaba. Līdzīgi kā salonā “Fantāzija” tur ir neskaitāmi podi un podiņi, puķu šķirņu varbūt pat simts, Vita tās neskaita.
Vidusskolniece ar raksturu
— Visu dzīvi esmu rīkojusies pēc sava prāta. Vēl tagad uzskatu, ka esmu vidusskolniece ar savu gribu. Vēlējos dzīvot laukos un dzīvoju. Kopā ar vīru dēlam Dainim un meitai Līgai mācījām strādāt un izprast lauku dzīves labumu un sliktumu, un viņi mūs visā cenšas atbalstīt. Dēls un meita studē ekonomiku. Meitas saimniecība ir mums blakus.
Protams, saņemu arī “punus”. Lai arī mācos no citu pieredzes, pašas pārbaudītais ir vislabākā “skola”. Tā es rīkojos, piemēram, ar govīm. Domājam samazināt ganāmpulku, paturēt tikai izcili labas govis, lai iegūtu lielāku izslaukumu, — plāno dzīvespriecīgā “Upenieku” saimniece.
Sējas laikā atvaļinājums
Vita pati sev un arī ģimenei pamanās sarūpēt daļēju atvaļinājumu.
Laikā no 15. marta līdz 15. maijam Kanopi govis vairs neslauc, jo tas ir govju atpūtas laiks pirms teliņu dzimšanas. Divus mēnešus saimniece atpūšas, pašu iztikai slaucot tikai pāris govju. Taču dienas tad ir veltītas dārzam un siltumnīcai. Jau 7. maijā, vīra vārdadienā, Vita visus iepriecina ar pirmajiem pašaudzētajiem salātiem. Šajā laikā viņa sakārto savu puķudārzu, arī istabas puķes izvietojot gan telpās, gan ārā.
