Mazzalves pagasta “Rimšānos” saimnieko Baltaču ģimene — Ausma, Jānis un dēls Arnis. Baltačiem lopkopība ir pamatnodarbošanās, saimniecība arvien attīstās, un ģimenei ir arī nākotnes plāni.
Mazzalves pagasta “Rimšānos” saimnieko Baltaču ģimene — Ausma, Jānis un dēls Arnis. Baltačiem lopkopība ir pamatnodarbošanās, saimniecība arvien attīstās, un ģimenei ir arī nākotnes plāni.
Sagaida sargi
Iebraucot “Rimšānos”, mūs sagaida trīs vareni mājas sargi, kuri pārstāj riet tikai tad, kad beidzam runāties un automašīna pa ceļu pazūd no viņu redzes apvāršņa. Todien mājās saimnieko tikai Arnis, māte ar tēvu izbraukuši. Arnis beidzis Vecbebru profesionālo vidusskolu un ir biškopis. “Rimšānos” ir arī pāris bišu stropu, taču pagaidām medu iegūst tikai savām vajadzībām. Baltaču ģimenes pamatnodarbošanās ir piena lopkopība, saimniecībā ir 25 slaucamas govis, teļi un arī buļļi. Pienu ilgus gadus nodod Rīgas piena kombinātam, šobrīd gan puse gotiņu nav slaucamas. Zemnieku saimniecībā “Rimšāni” darbi ir sadalīti — vīriešu darbus dara dēls ar tēvu, māte kārto dokumentus un saimniecībā ir grāmatvede.
Palīdz Eiropas nauda
Pēdējos gados saimniecība paplašinājusies, uzcelta piena māja un par Eiropas naudu ierīkots dziļurbums, nopirkta grants ceļa remontam, un zemnieki saņem arī platībmaksājumus. Šogad kredītā iegādāts jauns traktors, lauku darbiem visa nepieciešamā tehnika Baltačiem jau ir. Arnis stāsta, ka Eiropas nauda ir ļoti noderīgs atbalsts, bez tās saimniekošana būtu daudz sarežģītāka: “”Rimšāni” ir vecāsmātes mājas, kuras tēvs turpināja paplašināt un attīstīja saimniecību. Ja man jautā, vai laukos dzīvot viegli vai grūti, man ir grūti atbildēt. Esmu visu mūžu dzīvojis laukos, ģimenei vienmēr ir bijusi saimniecība, vienmēr ir bijis jāstrādā, lai varētu iztikt. Nemaz nevaru iedomāties, kā varētu dzīvot savādāk.”
Konkurē ar kaimiņiem
Baltači barību lopiem audzē paši savos tīrumos. Apmēram 100 hektāros šogad bija iesēti vasarāji — mieži, auzas, griķi, arī ziemāji — rudzi un tritikāle. Pļaujamās platības esot krietni lielākas par 100 hektāriem. “Visa zeme saimniecības apkaimē jau izmantota, lai varētu paplašināties, laukus nomājam no sešiem saimniekiem, citādi nemaz nevar. Var teikt, ka mums pagastā radusies konkurence ar apkārtējo pagastu lielajiem saimniekiem, kuri arī vēlas paplašināties un “ienākuši” jau mūsu pagastā,” stāsta Arnis. Jaunietis vēl īsti nezina, vai darbs zemnieku saimniecībā ir tas, ar ko viņš vēlētos saistīt turpmāko dzīvi. Palīdzēt vecākiem ir viens, bet saimniekot patstāvīgi — pavisam kas cits.
