“Naudu pelna nestrādājot” — ar šādu virsrakstu 9. septembra numurā laikrakstā “Staburags” bija publicēts mans raksts par veikliem darboņiem, kuri izkrāpj kredītus no lētticīgiem vietalviešiem.
“Naudu pelna nestrādājot” — ar šādu virsrakstu 9. septembra numurā laikrakstā “Staburags” bija publicēts mans raksts par veikliem darboņiem, kuri izkrāpj kredītus no lētticīgiem vietalviešiem.
Atbraucēji it kā noformē darbā pagasta bezdarbniekus, uzdod viņus par firmas darbiniekiem un Rīgas pasta nodaļās palīdz saņemt līzinga kompānijas “GE Money” piedāvātos tā sauktos ātros kredītus. Par pakalpojumu izpalīdzīgie vietalvieši saņem niecīgu daļu pastā izsniegtā kredīta.
Izrādās, pēc līdzīgas shēmas krāpnieki “strādā” arī citos Aizkraukles rajona pagastos un pilsētās, piemēram, Daudzesē, Jaunjelgavā un citur. Policijā jau saņemti pirmie cietušo iesniegumi, sākta izmeklēšana. Pēc līdzīgas shēmas krāpnieki darbojas arī saistībā ar mobilajiem tālruņiem un priekšapmaksas kartēm.
Kāds aizkrauklietis, kurš bieži dienas vada alkohola reibumā, iedevis savu pasi nepazīstamam cilvēkam mobilā tālruņa iegādei, par pakalpojumu saņemot piecus latus. Pēc pusgada viņš sācis saņemt paziņojumus, ka laiks atmaksāt parādu, kurš pamatīgi pieaudzis, jo “norunāts” jau bijis simtiem latu. Kad dzīvoklī ieradušies tiesu izpildītāji, lai aprakstītu mantu, parādu nācies atmaksāt “cietušā” sievai.
Gan šajā, gan izkrāpto kredītu lietā vainīgi, protams, paši lētticīgie cilvēki, kuriem deguna galā pavicina naudaszīmi un kuri neskatās, ko īsti paraksta. Tā viņi sabojā visu savu turpmāko dzīvi, jo nonāk kredītņēmēju “melnajā sarakstā” un nekad vairs nevarēs līzingā iegādāties preces. Turklāt parādu nāksies kaut kad atmaksāt, jo prasība pret kredītņēmēju būs aktuāla līdz
pat cilvēka mūža galam.
Esam saņēmuši komentāru rakstam no līzinga kompānijas “GE Money” juridiskā departamenta vadītāja Renāra Bulgakova:
— Jebkura kredīta devēja kompānija, pirms piešķirt cilvēkam kredītu, ļoti rūpīgi izvērtē viņa maksātspēju — piemēram, pārbaudot dažādās legālās datubāzēs kredītvēsturi un pārliecinoties par to, ka persona ir nodarbināta un ka tai ir regulāri ienākumi, arī zvanot uz norādītajām darbavietām un pārbaudot, vai tiešām persona šajā darbavietā strādā. Tādēļ šādi gadījumi principā nebūtu iespējami. Taču šoreiz jau var runāt par kriminālpārkāpumu, t.i., krāpšanu, un acīmredzot šajā gadījumā nelietīgi apmācītas sniegt nepatiesus datus par cilvēkiem ir arī norādītajā uzņēmumā strādājošās personas.
Diemžēl Latvijā noziedzības līmenis ir ļoti augsts, un šādi gadījumi par dažādiem citiem pakalpojumiem dzirdēti ne reizi vien, konkrēti “GE Money” parādnieku skaits pēc datiem gan ir ļoti neliels, taču “GE Money” vēlas atgādināt, ka kredīts ir ļoti atbildīgs un nopietns darījums un cilvēkiem vairāk jāapzinās saistības, kuras viņi, parakstot dokumentus par kredīta noformēšanu, uzņemas.
Ne tikai kredīta devējai kompānijai, izsniedzot cilvēkam kredītu, ir jāuzņemas atbildība par sniegto pakalpojumu, bet arī pašam cilvēkam jābūt atbildīgākam, rūpīgi izlasot visus kredīta līguma noteikumus un apzinoties soda sankcijas. Jo kredīta neatmaksāšanas gadījumā katrai kredīta devējai iestādei ir noteikts parādu atgūšanas process, kurā tiek izmantotas visas ar likumu pieļaujamās metodes parādu atgūšanai. Likums paredz un dod kredīta devējām iestādēm iespējas likumiskā ceļā ar tiesu izpildītāju palīdzību vērst piedziņu pret kredīta ņēmēju tik ilgi, cik ilgi ir parādsaistības (kaut 10, 20 vai 50 gadu). Tas nozīmē, ka, piemēram, šajā gadījumā cilvēks, kurš paraksta dokumentus cita labā, būtībā tikai nelielas naudassummas dēļ sagādā sev problēmas visam mūžam. Aicinu ikvienu nekrist kārdinājumā, kuru piedāvā tūlītēja nauda, vispirms neizvērtējot konkrētā piedāvājuma detaļas, savas iespējas un turpmākās saistības!
