Desas līkumu izmisušajai tautai nule “pametis” Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze. Vēl tikai pirms dažām dienām viņš bija to Saeimas deputātu pusē, kuri nav gatavi atteikties no dubultajiem pabalstiem, pēc vēlēšanām zaudējot vietu Saeimā, kā to paredz Saeimas Kārtības rullis. Nu jau citam plašsaziņas līdzeklim viņš atklāj, ka Saeima tomēr varētu izrādīt “sociālu solidaritāti” sabiedrībai, krīzes apstākļos atsakoties no teju 300 000 latu, kas nākamā gada budžetā būs rezervēti 9. Saeimas deputātiem kompensācijām par darba zaudēšanu pēc vēlēšanām.
Nākamās Saeimas vēlēšanas vairs nav aiz kalniem. Politiķi steidz spodrināt mundieru pogas un paaugstināt reitingus. Vai kāds vairs tic, ka vilks spēj mainīt tikumu un, ticis aitu barā, atteiksies no kāda jēriņa?
Daudze teicis, ka “tas būtu labas gribas žests”, solidarizējoties ar sabiedrību. Taču viņam pašam bezdarbs, ja viņš netiktu ievēlēts, nedraudot, jo Saeimas priekšsēdētājs joprojām praktizē arī kā ārsts Ventspils slimnīcā. Savukārt Dzintars Jaundžeikars apgalvo, ka kategoriski neatbalsta šādu priekšlikumu, jo ietaupītā nauda neko neatrisinātu, turklāt Saeima jau tā pēdējo gadu laikā ievērojami samazinājusi deputātu atalgojumu. Protams, 300 tūkstošu latu šībrīža situācijā būtu vien kā tampons uz milzu brūces. Un tomēr — ja “cirpt”, tad “cirpt” visiem, ne tikai taurtai, kura jau tā nabaga.
Dīvaina šķiet atruna, ka, sēžot Saeimas krēslā, zūd profesionālās iemaņas un grūti atgriezties darba tirgū. Parasti gan cilvēks kļūst kūtrāks no bezdarbības. Saeimas deputāti gan apzināti klusē par lielajām iespējām iegūt vērtīgus kontaktus, kurus izmantot tad, kad Saeimas laiks jau aiz muguras.
