Pirmo reizi, kopš Latvija atguvusi neatkarību, rajonu laikrakstu žurnālistus uz tikšanos Saeimā aicināja tās priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre. Viņa apgalvoja, ka šis pasākums nav saistībā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.
Pirmo reizi, kopš Latvija atguvusi neatkarību, rajonu laikrakstu žurnālistus uz tikšanos Saeimā aicināja tās priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre. Viņa apgalvoja, ka šis pasākums nav saistībā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.
Humora raidījumu varoņi
Ingrīda Ūdre uzsvēra, ka Saeimā tā ir pirmā šāda tikšanās, rīkota ar mērķi, lai rajonu žurnālisti zinātu, kas Saeimā notiek, lai ne tikai kritizētu, bet arī objektīvi informētu. Ūdres kundze apzinās, ka atsvešinātība starp parlamentu un tautu ir ļoti liela, un deputātus vairāk rāda humora raidījumos nekā piemin nopietnos rakstos.
Lielākās debates par likumprojektiem notiek komisijās, un tā ir Saeimas darba neredzamā daļa. Informāciju par komisijās runāto var uzzināt internetā, bet tā ir koncentrēta un formāla. Lai Saeima uzturētu saikni ar sabiedrību, deputāti dodas izbraukumos uz laukiem, sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām.
Galvenā aktualitāte — alus
Gribējām zināt, kādus aktuālus likumprojektus Saeimas komisijās šobrīd izstrādā. Kā pašu galveno Ūdres kundze nosauca likumprojektu par atbalstu mazajām alusdarītavām, kurās saražo mazāk nekā 10 tūkstošu hektolitru alus gadā. Paredzēts diferencēt akcīzes nodokļa likmi. (Kamēr tapa šis raksts, likums par mazajām alusdarītavām, samazinot tām akcīzes nodokļa likmi par 50%, ceturtdien Saeimā jau pieņemts —aut.)
Var jau būt, ka šis likumprojekts kādai ražotāju daļai ir ļoti būtisks, tomēr tikai nelielai, jo, piemēram, Aizkraukles rajonā nezinu nevienu alusdarītavu — ne lielu, ne mazu. Tātad vismaz vienam valsts rajonam šis likumprojekts patiesībā neinteresē.
Paši lemj, paši pilda
Toties visus interesē, piemēram, pašvaldību likums, kurš jau divus gadus “guļ” Saeimā. Pat paši Saeimas deputāti to sauc par likumu “ar bārdu”. Taču Ūdres kundze paziņo, ka pirms vēlēšanām nebūtu labi to radikāli mainīt.
Trešajā lasījumā pieņemšot tikai neatliekamos labojumus, jo nav pieļaujama turpmāk, piemēram, tāda norma, ka domes vai padomes deputāts vienlaikus var būt pašvaldības amatpersona. Tātad pats lēmumu pieņem, pats to pilda. Arī šī likuma grozījumi ceturtdien Saeimā pieņemti un stāsies spēkā 18. martā, pēc pašvaldību vēlēšanām. Grozījumos paredzēta vienkāršāka domes vai padomes priekšsēdētāja nomaiņa, saistošo noteikumu darbības principi un citas izmaiņas.
Pašlaik Saeimā izstrādā arī jaunu kriminālprocesa likumu. Dažādos lasījumos Saeimā patlaban izskata 211 likumu.
No jauna izgudro velosipēdu
Žurnālistus interesēja, vai Saeimas deputātiem ir zināmi citu Eiropas valstu analogi likumi, kurus pamatos varētu pārņemt, piemērojot vietējai situācijai. Saeimas priekšsēdētāja skaidroja, ka parlamentā nav institūcijas, kura pētītu citu valstu likumus, bet burtiski pārņemt tos nevar. Tā nu nākas no jauna izgudrot velosipēdu.
100 gudrajām galvām tauta nereti pārmet, ka deputāti nezina reālo situāciju un pieņem likumus, kuri jāgroza jau pāris mēnešu pēc to izsludināšanas. Tā ir darbošanās tukšgaitā, kaut ko it kā dara, bet jēgas nekādas. Ūdres kundze pamatoja, ka reālo situāciju tomēr cenšas izzināt, aicinot uz komisiju sēdēm visu ieinteresēto resoru, nozaru asociāciju un sabiedrības slāņu pārstāvjus.
Ieņēmumu dienests “nepavilks”
Aktuāla šobrīd ir diskusija par fizisko personu nulles deklarācijām. Ja pieņemtu likuma normu, ka ienākumus vajag deklarēt personām, kuru ienākumi ir lielāki par 10 tūkstošiem latu gadā, to vajadzētu darīt vismaz 628 tūkstošiem valsts iedzīvotāju. Šāds skaitlis iegūts, ņemot vērā Zemesgrāmatā reģistrētos nekustamos īpašumus, taču tas varētu būt arī lielāks.
Latvija ir paradoksu valsts: esam nabadzīgākā valsts Eiropā, bet nopērkam visvairāk jaunu automašīnu…
Kādam jāparāda durvis
Saeimas priekšsēdētājai jāraugās, lai plenārsēdēs viss notiktu, kā paredzēts Kārtības rullī. Kaut arī tas kādreiz vienam otram nepatīk. Mazāki un lielāki skandāli parlamentā pa laikam mēdz notikt, un mūsu kolēģi televīzijas žurnālisti tos nekavējas parādīt sabiedrībai. Viens no pēdējiem — deputātes Ausmas Kantānes—Ziedones aktrises cienīgais “uznāciens”, kad Saeimas priekšsēdētāja viņai otrreiz nedeva vārdu.
Ingrīdai Ūdrei nācies tikt galā arī ar stiprā dzimuma deputātu izlēcieniem, piemēram, izraidīt no plenārsēžu zāles deputātu Buzajevu, jo viņš nepakļāvās Kārtības rullī paredzētajai disciplīnai.
Lai deputāti vairāk domātu par savu uzvedību parlamentā un rīkotos kā kulturāli cilvēki, Saeima nolēmusi pieņemt deputātu ētikas kodeksu. Tas gan būšot domāts tikai valsts galvenajam likumdevējam. Rajonos vienīgi Jēkabpils rajona padome ir pieņēmusi savu ētikas kodeksu. Žēl, ka citi par to nedomā. No kolēģiem dzirdēts, ka vienā otrā domē, svarīgu jautājumu lemjot, iekarst līdz dusmu izvirdumiem un lamuvārdiem.
Dobelis sēž bibliotēkā
Mums, protams, interesēja, vai Saeimas deputāti lasa arī rajonu laikrakstus, jo ziņu raidījumu sižetos redzam uz galdiem izklātus tikai dienas laikrakstus un žurnālus. Saeimas bibliotēkā esot visi reģionālie izdevumi, un deputāti par tiem regulāri interesējoties, īpaši aktīvs šajā ziņā esot Juris Dobelis.
Ar aktrises palīdzību
Saeimā žurnālistus sagaidīja Saeimas priekšsēdētājas palīdze Lilita Ozoliņa. Likās neparasti redzēt tādā ikdienišķu lietu kārtotājas amatā aktrisi, kuru pazīstam kā lielu mākslinieci. Esmu pārliecināta, ka te nav viņas īstā vieta. Uz teātra skatuves — tur gan. Kaut arī, ja pieņemam, ka politika, tajā skaitā Saeima, arī ir viens liels teātris, tad viņai neko nevar pārmest.
Tas, ka bijušais deputāts Andrejs Panteļejevs nekur tālu no Jēkaba ielas nama nav aizgājis, ir pašsaprotami. Kaut kur taču maizīte jāpelna — strādājot par Saeimas priekšsēdētājas padomnieku un rakstot komentārus laikrakstā.
Ar visu līdzšinējo valdību Ministru prezidentu rajonu laikrakstu žurnālisti tiekas katru mēnesi. Vai arī tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju būs regulāras, tas vēl nav zināms. Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, gan jau 100 mūsu likteņa lēmēji izmantos jebkuru publicitātes iespēju.
***
Izziņa.
8. Saeimai iesniegts 1061 likumprojekts.
Pieņemti 673 likumi.
Ministru kabinets iesniedzis 785 likumprojektus (no tiem 54 — 81. panta kārtībā).
Saeimas komisijas iesniegušas 123 likumprojektus.
Deputāti iesnieguši 158 likumprojektus.
Valsts prezidente iesniegusi divus likumprojektus.
Šobrīd komisijās izskata 186 likumprojektus.
(Pēc Saeimas Kancelejas Dokumentu nodaļas datiem, atbilst situācijai 2004. gada 28. decembrī)
