Saeima trešdien Valsts prezidenta amatā ievēlēja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu, kuru šim amatam virzīja koalīcijas politiķi. Par Levitu nobalsoja 61 deputāts, kas pārstāvēja koalīcijas partijas, savukārt pret balsoja 32 opozīcijas deputāti.
Pēc ievēlēšanas Levits savā uzrunā solīja kļūt par visu Latvijas pilsoņu prezidentu, tādējādi uzsverot, ka viņš būs visas Latvijas prezidents.
Viņš piebilda, ka būs visu pilsoņu prezidents, gan to, kas dzīvo Latvijā, gan ārpus tās, gan trūcīgo, gan pārtikušo, gan atstumto, gan par savu dzīvi drošo.
Uzrunājot klātesošos, Levits uzsvēra, ka mēs valsti esam mantojuši no iepriekšējām paaudzēm un Latvijas valsts ir ietvars, kur īstenot sapņus, baudīt brīvību un runāt savā valodā. Darbs pie valstiskuma nostiprināšanas nebeidzas nekad, uzskata Levits, tāpēc cilvēku pienākums ir strādāt, lai nākamās paaudzes Latviju mantotu stipru, drošu un zaļu.
Savukārt vakar pēc pirmās tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu jaunievēlētais Valsts prezidents kā vienu no prioritātēm izvirzījis solidaritātes veicināšanu sabiedrībā, pieļaujot, ka nozīme tajā būs arī Kariņa valdības iecerētajai nodokļu politikas pārskatīšanai. “Nodokļu politika ir viena no politikām, kā var ietekmēt solidaritāti. Domāju, ka šī reforma, ko valdība vēlas darīt, arī iet šajā virzienā. Bet konkrētāk varēšu pateikt, kad būšu ar to iepazinies detaļās. (..) Man ir jāiepazīstas ar to, ko valdība līdz šim ir veikusi, kāda ir tās nostāja un ko tā vēlas panākt, bet tas būs pēc 8. jūlija,” sacīja Levits.
Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” Levits pauda savu nostāju par attiecībām arī ar Krieviju: “Latvijas attiecības ar Krieviju ir jācenšas veidot labas, taču tām jābūt daļai no Eiropas Savienības (ES) kopējās ārpolitikas.” Uzsverot, ka vienmēr ar jebkuru kaimiņvalsti ir jācenšas veidot labas attiecības, bet tas lielā mērā ir atkarīgs arī no otras puses. “Labā griba mūsu pusē ir, tā vienmēr ir bijusi un būs arī turpmāk,” apliecināja Levits. ◆
Manuprāt
Edgars Bērziņš, A. Upīša Skrīveru vidusskolas vēstures skolotājs
— Lai arī Latvijai demokrātiskās pārvaldes pieredze nav mērāma vairākos gadu simtos, ir redzams, ka ar katra prezidenta izvēli un ievēlēšanu mēs speram ļoti daudz strauju soļu uz priekšu, domājot par trim būtiskiem aspektiem: pirmkārt, tā ir demokrātija un demokrātijas idejas, otrkārt, profesionālisms un profesionālās idejas un pieredze, iezīmes, kas ir raksturīgas pašam cilvēkam, treškārt, tēls. Kāda būs jaunievēlētā prezidenta politika, to rādīs laiks, bet viens ir skaidrs — jau šobrīd tauta viņam ir devusi ļoti lielu uzticības kredītu, līdzīgi kā tas notika ar eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Sabiedrības attieksme gan pret Vairu Vīķi-Freibergu, gan Levitu ir bijusi pozitīva vēl pirms ievēlēšanas šajā amatā. Katrā ziņā darbs kā prezidentam viņam noteikti nebūs viegls — Latvijā patlaban noris daudzas reformas un notikumi, kas pilnībā jāpārzina.
Par pirmajām atklātajām Valsts prezidenta vēlēšanām — tas ir solis uz priekšu demokrātijas pozitīvā eskalācijā, saskatu tajā visā pozitīvu aspektu. Tas parādīja arī Saeimas deputātu prasmi nobalsot. Jāpasmaida, ja par nederīgiem tiek atzīti divi vēlēšanu biļeteni, kas no 100% ir 2%! Atklātība ir tas, kas raksturo demokrātisku parlamentārisma pārvaldes modeli, Latvijas valstij tas ir veselīgi un nepieciešams. Uzskatu, ka jebkurā balsojumā cilvēkam ir jābūt savai pozīcijai — “par” vai “pret”, kādēļ slēpties?
Domāju, ka rezultāti šajās Valsts prezidenta vēlēšanās nemainītos, ja Latvijā būtu prezidentāla iekārta un prezidentu vēlētu tauta, jo Levita kungs jau bija “noskatīts” uz iepriekšējām prezidenta vēlēšanām, tāpēc šis ir likumsakarīgs solis. Katrs prezidents, kas bijis, ir ar savu īpašo kultūras un darba pieredzi, tāpēc arī Levita kunga profesionālās iezīmes varētu būt labas Latvijas politiskajai videi, jo viņam ir spēcīga pieredze gan Eiropas līmenī, gan Latvijas mērogā.
Leons Līdums,Aizkraukles novada pašvaldības vadītājs
— Pieļauju, katrs no jaunievēlētā Valsts prezidenta gaidām kaut ko savu, ņemot vērā savu izpratni un vērtības. Egila Levita darbošanās kopš neatkarīgās Latvijas tapšanas laikiem ir apliecinājusi viņa gribu un lojalitāti atjaunot un uzbūvēt jaunu Latvijas valsti. Viņš piedalījās Satversmes preambulas redakcijas izveidē, tolaik jau ielika pamatus līdzšinējās valdības un parlamenta darbam, varētu teikt, ka viņš ir viens no atjaunotās konstitūcijas pamatlicējiem. Pozitīvi ir arī tas, ka publiskajā telpā nav izskanējusi informācija, kas radītu jebkādas aizdomas par Egila Levita saistību ar kādu no iespējamiem oligarhiem. Viņa līdzšinējā darbošanās pieredze Eiropā, vērtību un tiesiskuma izpratne noderēs, lai to realizētu arī Latvijā. Jā, iespējams, viņam šobrīd nav tik detalizētas izpratnes par valstī notiekošajiem procesiem dažādās jomās, bet jācer, ka prezidentam izdosies izveidot tādu komandu, kurā būs labi padomdevēji. Domāju, ar savu rīcību un līdzdalību vietējā un starptautiskā mērogā Egilam Levitam izdosies Latviju pārstāvēt un veidot pozitīvu valsts tēlu tikpat labi, kā tas izdevās eksprezidentei Vairai Vīķei-Freibergai. Domāju, lielākā daļa tautas cer uz to, jo no Valsts prezidenta vairāk gaidām garīgu, tautu stiprinošu, iedvesmojošu un saliedējošu rīcību, ideju, uz to vērstu darbību. Par pirmajām atklātajām Valsts prezidenta vēlēšanām man ir divējādas domas — no vienas puses, šī atklātība izdara spiedienu, jo cilvēks ir spiests ievērot konjuktūru, no otras puses, to vērtēju pozitīvi, jo atklātība mazina iespēju manipulēt, negodīgi vienoties un balsot. Atklātums liek katram balsotājam individuāli un arī katrai partijai atbildēt par savu izvēli. Tas ir svarīgi!
