Saeima Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā ievēlēja līdzšinējo AT Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču.
Saeima Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja amatā ievēlēja līdzšinējo AT Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču. Par viņu balsoja 63, bet pret bija 35 deputāti. Bičkoviču šim amatam izvirzīja AT tiesnešu plēnumā 9. maijā.
AT plēnumā trīs no četriem izvirzītajiem priekšsēdētāja amata kandidātiem oficiāli atteicās pretendēt augstajam amatam. No pretendēšanas atbildīgajam amatam atteicās pašreizējais AT priekšsēdētājs Andris Guļāns, AT Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Valerijans Jonikāns un AT Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš.
Bičkovičs iepriekš solīja ar savu darbu turpināt Guļāna sākto un nostiprināt tiesā labas pārvaldības principus. “Ja man tiks uzticēts šīs stafetes kociņš, es distanci nemainīšu un neskriešu grāvja virzienā,” solīja Bičkovičs.
Kā vienu no savas darbības pamatprincipiem Bičkovičs izvēlējies neiejaukšanos tiesas skatīto lietu spriešanā, iekšējās komunikācijas attīstīšanu, tiesas tēla pilnveidošanu, kā arī tiesas telpu problēmas risināšanu. Tāpat Bičkovičs uzskata, ka būtu jāpalielina tiesneša palīgu darba nozīmīgums un atalgojums.
Pašreizējā AT priekšsēdētāja Guļāna pilnvaru termiņš beidzas šīgada 13. jūnijā. Guļāns AT priekšsēdētāja amatā strādā jau 14 gadu. Lai gan likums precīzi nenosaka, cik ilgi viena persona var strādāt šajā amatā, Guļāns paudis viedokli, ka jādod iespēja kandidēt jauniem cilvēkiem.
Pēc pilnvaru termiņa beigām Guļāns, visticamāk, strādās par AT tiesnesi krimināltiesību jomā.
Pirms balsojuma par Bičkoviča kandidatūru daži Saeimas deputāti piedalījās debatēs. Deputāte Ilma Čepāne (PS) norādīja, ka viņas pārstāvētā partija nevar atbalstīt Bičkoviču, jo viņš “vieglā ceļā ticis pie pilsonības”.
