Kopš darbības sākuma 2009. gadā “JIC Biznesa inkubators” Aizkraukles un Jēkabpils reģionā kopumā sniedzis atbalstu 65 uz-
ņēmumiem. 2014. gada jūlijs ir šī projekta noslēguma laiks. Matīss Krēsliņš, Jēkabpils un Aizkraukles nodaļas vadītājs, stāsta par aizvadīto laiku, šībrīža aktualitātēm un turpmāko iespējamo attīstību.
Vismaz puse izdzīvo
— Inkubatora darbības laiks tuvojas noslēgumam, vai šajā laikā sākat sadarbību ar jauniem uzņēmumiem?
— Nevienu prom neraidām, tikai jāsaprot, ka darbības laiks varētu būt ierobežots. Pēdējā pusgada laikā inkubatorā Aizkraukles un Jēkabpils nodaļā iesaistījušies ap 14 uzņēmumu. Piemēram, “WPC Greendeck”, kas ražo kompozītmateriālu, grīdas dēļus, “Square Concept” plāno izgatavot moduļveida mājas, “Greenpoint Cafe” paredz Aizkrauklē gatavot itāliešu pastu un piedāvāt to savā kafejnīcā. Vairāk nekā četros darbības gados abās nodaļās kopā esam sadarbojušies ar 65 uzņēmumiem. Daudziem uzņēmumiem ap šo laiku beidzas inkubācijas periods, un noslēgumam tuvojas arī pati programma. Līdz ar to jaunie uzņēmumi, kurus uzņemam, piemēram, telpas nemaz aktīvi neizmanto, jo ir skaidrs, ka drīz būs jāmeklē cita apmešanās vieta.
— Kāda ir turpmākā sadarbība ar uzņēmumiem, kuriem beidzas inkubācijas periods?
— Programmā paredzēts, ka šie uzņēmumi iesniegs pārskatus, lai mēs arī turpmāk redzētu, kā tiem klājas. Labs rādītājs ir, ja viens no desmit biznesa sācējiem izdzīvo. Inkubatorā šis īpatsvars ir lielāks. Protams, nevaru apgalvot, ka izdzīvo desmit no desmit, bet vismaz puse turpina sekmīgi darboties arī pēc sadarbības ar inkubatoru. To uzņēmumu, kas “galīgi nomirst”, skaits nav būtisks.
Katrs nevar būt
uzņēmējs
— Kurā reģionā aktīvāk izmanto jūsu sniegtās iespējas?
— Statistika gan Aizkrauklē, gan Jēkabpilī ir diezgan līdzība. Būtībā visus darbības rādītājus, skaitļus var dalīt uz pusēm.
— Atbalstāt radošas un inovatīvas ieceres. Kā mūspusē ir ar inovatīvu uzņēmējdarbību?
— Interesantu projektu īpatsvars pieaug, inovāciju līmenis palielinās, tomēr nevar teikt, ka pieaugums ir būtisks.
— Kāda vecuma cilvēki ir jūsu klienti?
— Lielākoties gados jauni, nedaudz virs divdesmit, bet mūsu vecākajam klientam bija pāri septiņdesmit. Tomēr ne katrs cilvēks var būt uzņēmējs, un jāpaiet noteiktam laikam, līdz to saprot. Gados jauni cilvēki ir drosmīgāki, arī pieredzes trūkuma dēļ. Un tas savā ziņā ir ļoti labi, ja viņi jaunības maksimālismā mēģina izdarīt lietas, ko vēlāk pieredze un vēlme pēc stabilitātes bremzē. Ir bijuši gadījumi, kad jauni cilvēki, izmēģinājuši darboties biznesā, saprot, ka tas nav viņiem domāts. Un labi, ka šī izpratne ir iegūta bez lieliem un sāpīgiem zaudējumiem. To nevar vērtēt negatīvi, jo šāda pieredze maina cilvēka izpratni par darbu, par uzņēmējdarbību, un arī motivācija, strādājot algotu darbu, pēc tam ir citāda.
Termiņu varētu
pagarināt
— Uzņēmumos tiek ieguldīti līdzekļi, kāda ir atdeve?
— Biznesa inkubatora programmas darbības rādītājus vērtē kopumā. Būtiskākais, lai inkubatora uzņēmumos nodarbinātu pietiekami daudz cilvēku, lai šie uzņēmumi nomaksātu nodokļus, lai sāktu produkcijas eksportu. Apskatot 2013. gada trešā ceturkšņa datus, kopējā aina ir iepriecinoša. Mūsu uzņēmumiem kopumā apgrozījums bija vairāk kā pusotra miljona latu vienā ceturksnī, tātad gadā ap 6 miljoniem. Pilnas slodzes darbinieku skaits ir 180, bet faktiskais darba vietu skaits noteikti pārsniedz 200, jo ir uzņēmumi, kuros daļa darbinieku nestrādā pilnu slodzi.
— Līgums par inkubatora darbību tika noslēgts līdz šīgada jūlijam. Kādas ir nākotnes perspektīvas?
— Šobrīd vēl nav skaidrs, kādā veidā turpināsies biznesa inkubācija, gaidām jaunās programmas aprises, ticam, ka inkubators būs, taču par to, kādi būs nosacījumi, atvēlētie resursi, ir grūti spriest. Visdrīzāk, tādas telpas kā šobrīd jaunajā programmā netiks paredzētas. Jauno programmu komentēt vēl negribu, jo īsti nezinu, kā būs realitātē. Finansēšanas periods tiek noslēgts jūlijā, taču mēs esam sākuši sarunas par tā pagarinājumu, jo nauda, ko uzņēmumi varētu izmantot, vēl ir atlikusi. Vēlamies pagarināt termiņu vismaz līdz 31. decembrim. Vienošanās vēl nav, bet ir cerība, ka tā varētu notikt.
— Tas nozīmē, ka uzņēmēji nav bijuši aktīvi, ja jau nauda palikusi neizmantota?
— Uzņēmējdarbības aktivitāte šajā reģionā tiešām nav liela. Ir arī vairāki iemesli, kas traucē sākt uzņēmējdarbību, kaut vai starta kapitāla trūkums. Lai uzņēmējs varētu izmantot Eiropas atbalstu, viņam jābūt savai naudai. Inkubators palīdz izveidot uzņēmuma “mugurkaulu”, bet apgrozāmie līdzekļi jānopelna pašiem.
Tilts starp novadiem un Rīgu
— Teicāt, ka inkubators nodibinājis ciešāku sadarbību ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK).
— Jā, LTRK nodarbojas ar uzņēmējdarbības vides veidošanu Latvijā, arī inkubators ir viens no šīs vides veidotājiem. Domājot par jauno inkubatora programmu, esam kļuvuši par LTRK biedriem, un, sadarbībai stiprinoties, esmu saņēmis piedāvājumu vadīt LTRK Austrumzemgales reģionu. Tas nozīmē, ka palīdzēsim ne tikai jaunajiem uzņēmējiem, bet arī tiem, kuri šajā lauciņā darbojas jau ilgāku laiku. Man ir vieglāk problēmas identificēt, jo, strādājot ar cilvēkiem, redzu reālo situāciju. Manu darbību var rakturot kā tiltu starp reģiona uzņēmējiem un LTRK Rīgā. Rīkojam pasākumus, kuros veicinām diskusiju starp uzņēmējiem, pašvaldību. Ir mācību programmas, kurās uzņēmēji var pilnveidot profesionālās iemaņas par dažādām tēmām, nupat bija biznesa meistarklase par kvalitātes vadību, nākamo semināru plānojam par pārdošanas prasmju pilnveidošanu.
— Ar ko uzņēmēji ir neapmierināti?
— Problēmas ir dažādas. Līdz šim nereti sūdzējās par to, ka Valsts centrālā statistikas pārvalde prasa iesniegt informāciju, kas jāiesniedz arī Valsts ieņēmumu dienestā. Piemēram, pārskats par apgrozījumu. Kāpēc divas valsts institūcijas dublē prasības, kāpēc tās nevar sadarboties, neapgrūtināt uzņēmēju ar lieku darbu? Šobrīd šīs iestādes mēģina šo jautājumu risināt. LTRK diskusiju veicina, sniedz ierosinājumus, kas radušies, apkopojot reālā darba darītāju — uzņēmēju — viedokļus. Process nav vienkāršs, jo katrā institūcijā ir rutīna un birokrātija, kas neļauj lietas darīt citādi. Vēl viens piemērs — pērn valdība atbalstīja priekšlikumu Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumiem, kas paredz nodokli pakāpeniski palielināt, līdz tas sasniegs 15%. LTRK iestājās pret šo iniciatīvu, apkopojām uzņēmēju viedokli, vācot parakstus pret likmes palielināšanu. Līdz galam jautājums nav atrisināts, taču turpinām cīnīties. ◆
