Pļaviņu novada bibliotēkas Klintaines filiāles vadītāja Alita Kluša atzīst, ka iepriekšējā reformā bibliotēkas bija tās, kuras vismazāk skāra pārmaiņas.
— Mums joprojām Aizkraukle ir reģionālā bibliotēka, kas koordinē pārējo darbību. Aizvadītās reformas pārmaiņu rezultātā gan esam palikuši bez sava metodiķa, par kura algošanu novadi nav vienojušies, bet Aizkraukle viena pati to finansēt neapņemas. Reģionālās bibliotēkas statusu nosaka arī likumdošana, un Aizkraukles pilsētas bibliotēkai ir gan telpas, gan resursi un darbinieki, lai to visu nodrošinātu. Sadarbība ir nepieciešama, jo tā ir arī iespēja papildināt vienam otru un apmainīties pieredzē. Pēc apvienošanās Pļaviņās izveidota novada bibliotēka ar filiālēm pagastos. Būtībā darbu tas daudz nemaina, izņemot to, ka vadītāja ir Pļaviņās. Bibliotēku tālākā darbība novados, pilsētās vai pagastos atkarīga no pašvaldību deputātu inteliģences, izglītotības un izpratnes. Ja viņi uzskatīs, ka arī turpmāk novadā nepieciešama šāda kultūras iestāde, tā arī būs un attīstīsies, — teica Alita Kluša.
Viņa atzīst, ka gribētu, lai arī Klintaines bibliotēkā būtu vienotais valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centrs, līdzīgi kā tas ir citviet. Arī pašlaik viņa palīdz iedzīvotājiem risināt dažādas formalitātes un kārtot jautājumus ar iestādēm, bet pagaidām tas iespējams ierobežoti.
Arī Pļaviņu novada kultūras centra direktore Astrīda Davidova atzīst, ka visu šo laiku bijusi sadarbība ar citām bijušā Aizkraukles rajona kultūras iestādēm.
— Gatavojoties Dziesmu un Deju svētkiem vai citiem lielākiem pasākumiem, vienmēr esam darbojušies kopā. Reizi gadā arī tiekamies, pārrunājot lielāko pasākumu plānus, lai notikumi nepārklātos, un tā ir laba domu apmaiņa. Tā kā viss mums turpinājies arī pēc rajona likvidēšanas. Sadarbība ir nepieciešama, jo kopā dažkārt var vairāk, — saka Astrīda Davidova.
Personīgi viņai arī turpmāk labāk patiktu Pļaviņu novads, jo sava “māja” ir sava.
Viedokļi
Dace Daiļida, vietalviete
— Šajā jautājumā neesmu īpaši iedziļinājusies, jo nešķiet, ka iedzīvotāju viedoklim reformā būtu kāda izšķirīga nozīme. Tomēr, ja jau lēmums par to pieņemts, tad, visticamāk, tam ir kāds pamatojums, nevis tāpat vien. Nedomāju, ka novadu apvienošana plānota, lai iedzīvotāju dzīvi padarītu sliktāku. Noteicošais nav tas, kas kuram patīk vai nepatīk, bet jādomā arī par ekonomisko izdevīgumu un citām lietām, lai ieguvēji ir visi. Domāju, lielos vilcienos reforma būtiski nemainīs iedzīvotāju ikdienu. Tikai ar laiku var novērtēt, kas pārmaiņās bijis labs, kas nē. Ja kaut kas nedarbojas, jāmeklē cits ceļš.
Nora Osipauska, aiviekstiete
— Ministrijas piedāvāto modeli Pļaviņu novadam vērtēju negatīvi, jo tuvāka Jēkabpils. Pamatā tur izmantoju dažādus pakalpojumus, atpūtas iespējas un strādāju. Tā ir liela pilsēta ar lielākām iespējām. Aizkraukle ir sveša un nesaista vispār. Arī attāluma ziņā tā ir tālāk, lai gan šobrīd novadu robežām nav lielas nozīmes. Vislabāk jau būtu saglabāt patstāvīgu Pļaviņu novadu, jo viss ir pietiekami, lai pastāvētu un darbotos arī turpmāk.
Gunta Lazda, klintainiete
— Grūti izprast, kāpēc vajadzēja iepriekšējo teritoriālo reformu, jo vairāk atbalstu ideju par lielākiem novadiem. Tomēr katrā vietā viss atkarīgs no cilvēkiem, kas tur dzīvo, strādā, un arī mazāki novadi atrod iespēju piesaistīt līdzekļus. Aizkraukle kā novada centrs šķiet tuvāks nekā Jēkabpils, jo Pļaviņas vēsturiski allaž raudzījušās Rīgas virzienā. To visu gan nevar vērtēt viennozīmīgi, un grūti izsvērt, kur ir tā patiesība, kā labāk rīkoties.
Andris Roziņš, pļaviņietis
— Tas, ka Latvijā teritoriāli ir gan ļoti mazi, gan lieli novadi, nav veiksmīga sistēma, tāpēc pārmaiņas ir vajadzīgas. Pļaviņu novads arī nav liels, un varbūt būs labi iekļauties Aizkraukles novadā, lai gan grūti pateikt, vai tieši piedāvātais apvienošanās modelis ir labākais risinājums. Atgriežoties bijušā rajona robežās, nekas noteikti nebūs kā iepriekš, jo pa šiem gadiem daudz kas mainījies. Tomēr personīgi vairāk atbalstu Rīgas virzienu nekā Jēkabpils.
Aizkraukles reģiona pašvaldību esošā sadarbība
Aizkraukles Izglītības pārvalde (Aizkraukles, Jaunjelgavas, Neretas, Skrīveru novadi).
Aizkraukles novada sporta skola (Aizkraukles, Jaunjelgavas, Neretas, Pļaviņu, Skrīveru novadi).
SIA “Vidusdaugavas SPAAO” (Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas, Pļaviņu, Skrīveru novadi).
Aizkraukles pilsētas bibliotēka — reģiona galvenās bibliotēkas funkciju veikšana (Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses, Pļaviņu, Skrīveru novadu pašvaldības).
Kokneses apvienotā pašvaldību būvvalde (Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas, Pļaviņu, Skrīveru novadi).
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apkopotā informācija
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
