Jānis Rusiņš Neretas apkaimi iepazina pirms 30 gadiem. Vēlāk nodarbojies ar uzņēmējdarbību Rīgā, bet pēdējos trīs gadus apmeties Neretas “Madarās”. Piemājas saimniecībā audzē aitas, atjaunojis pirti, labiekārtojis mājas apkārtni, tajā skaitā dīķi. To visu dara ar domu — būs dēlam pamats, uz kā atsperties un veidot savu dzīvi laukos. Pagaidām dēls dzīvo un strādā Zviedrijā, bet arvien biežāk apmeklē Neretu, iejūtas jaunā saimnieka kārtā. Viens no plānotajiem darbības virzieniem ir lauku tūrisms. Tajā Jānis saskata perspektīvu.
Pirms trijiem gadiem aitas “Madarās” nonāca vairāk vaļaspriekam un kā “zāles pļāvējas”. Nenoliedzami, arī gaļas dēļ. Visādi šajā laikā klājies — tās gan saslimušas, gan saskrējis prāvs pulciņš — ap 40. Aitu gans pats dzīvniekus vakcinē, bet trīs no Vecpiebalgas atvestās ar lenteni ātri aplipinājušas vairākas vietējās. Dažas nokoduši suņi. Pašlaik 11 hektāros ganās ap trim desmitiem aitu. Ar tādu zemes platību pietiekot arī barībai ziemas sezonai, lai izaudzētu bietes un citus dārzeņus.
Jānim ir gandrīz visa zemes darbiem nepieciešamā tehnika. Sētsvidū arī ne pārāk liela kūts, bet tajā gada aukstākajos mēnešos sarūmējas visa sprogainā, blējošā aitu saime. Aprēķini rāda, ka saimniecība vasarā varētu turēt līdz 150 aitām, ziemai šo skaitu nāktos būtiski samazināt. Aitas jācērpj, un šo darbu uztic profesionāļiem no Rūjienas. Pēc vilnas ierodas skrīverietis Kaspars Šteinbergs.
Sētā pamanu arī kartupeļu stādāmo un rušināmo iekārtu. Tās lieti noderot gan pašam, gan izpalīdzot vienam otram kaimiņam. Vasarā ne mazāk pieprasīti ir pļaušanas pakalpojumi. Agrāk kartupeļi stādīti lielākās platībās, bet ar gadiem palīgus ražas novākšanā atrast grūtāk.
“Izdzīvot var,” saka Jānis, “un būs vēl labāk, vajag tik strādāt.” Šo sajūtu vairo arī apziņa, ka dēls, kuram šobrīd 28 gadi, esot pārliecināts, ka atgriezīsies no Zviedrijas Latvijā un turpinās tēva iesākto. Pagaidām liela piekrišana ir “Madaru” pirtij, un ir nedēļas nogales, kad te sabrauc prāvs bariņš atpūsties gribētāju.
Par novada kopējo perspektīvu Jānis lielas cerības nelolo. Viss atkarīgs tikai no paša spēkiem. Salīdzinot trīsdesmit gadu posmu, kopš iepazina Neretu, novada attīstības līkne nemitīgi tajā tikai kritusi. Līdzīgu ainu Jānis attiecina arī uz Latviju. Lai ko stāstītu eksperti, rožainajām prognozēm viņš netic. “Madarās” pastāvēšanu saskata, nopietni pievēršoties aitas gaļas ražošanai. “Cilvēks vienmēr gribēs ēst,” teic saimnieks. “Latvija eksportu var veicināt tikai uz Krievijas rēķina. Biju tur, kādu laiku pastrādāju un sapratu, ka cita ceļa nav. Esmu pārliecināts, ka arī man, mazam lauksaimniekam, būtu biznesa iespējas Krievijā. Tikai jānoņem pašreizējās sarežģītās starpvalstu ekonomiskās barjeras.” ◆
