Latvija no 1. janvāra sākusi prezidentūru Eiropas Padomē, bet svinīgā Latvijas prezidentūras atklāšana notika vakar, 8. janvārī, Latvijas Nacionālajā operā, kurā izskanēja komponista Ērika Ešenvalda jaundarbs.
Reizi 15 gados
Katra Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts rotācijas kārtībā sešus mēnešus kļūst par prezidējošo valsti un vada ES Padomes darbu. Latvija prezidējošās valsts pienākumus pilda pirmo reizi vēsturē, pārņemot tos no Itālijas un pēc tam nododot Luksemburgai. Atšķirībā no citām prezidējošajām valstīm Latvijā nebūs īpaša Eiropas lietu ministra. Šos pienākumus veiks ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Latvijas prezidentūras laikā norisināsies ap 1500 dažādu līmeņu sanāksmju Briselē un Luksemburgā. Latvijā notiks aptuveni 200 dažāda līmeņa un satura pasākumu — ES ministru padomju un ekspertu darba grupu sanāksmes, konferences, semināri un citi.
“Prezidentūra iedzīvotājos rada pretrunīgu reakciju. Nav retums arī spriedumi: dārgi maksā, vai mums to vajadzēja? Jāsaprot, ka prezidentūra nav Latvijas izvēle. Mēs to apņēmāmies, iestājoties Eiropas Savienībā, parakstot Lisabonas līgumu,” uzsver Eiropas departamenta direktore Ilze Rūse. “Latvijas prezidentūra nav solo numurs, mēs esam Eiropas dienaskārtības veicinātāji, stimulētāji.” Prezidējošo valstu kārtību noteica tūlīt pēc iestāšanās ES. Šī ir trīspadsmitā prezidentūra, un tas ir ģeopolitisks notikums, kas valstī noris reizi 15 gados. Situācija ir īpaša, jo Latvija pārņem prezidentūru laikā, kad Savienībā viss ir jauns — Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Eiropadome.
Apzināti iespējamie riski
“Tā kā Latvija šajā laikā būs uzmanības centrā, iespējami arī provokāciju riski, varētu saasināties informācijas karš. Iespējamas arī kādas provokācijas jutīgajos datumos — kara 70. gadadienā, 16. martā un 9. maijā,” uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Latvijas izvirzītās prioritātes prezidentūras laikā ir finanšu stabilitāte, risinot ekonomikas un finanšu jautājumus, darbs pie vienotā tirgus izveides pabeigšanas, rūpniecības un ārējās tirdzniecības stiprināšana, nodarbinātības problēmu risināšana. Tiks strādāts arī pie
Eiropas globālās nozīmes stiprināšanas. Tajā pārskatīs kaimiņu politiku, risinās integrācijas jautājumus. Plānots pārskatīt ES drošības politiku, jo pēdējo stratēģiju izstrādāja 2003. gadā, tagad ir citi drošības riski.
Martā plānots sākt ES enerģētikas savienības izveidi, lai risinātu jautājumu par atkarības mazināšanu no gāzes piegādātājiem, izstrādātu enerģētikas stratēģiju, risinātu starpsavienojumu jautājumu. Digitālās stratēģijas izstrāde ir vēl viens svarīgs darbības virziens. Dažādas ierīces un rīki attīstās ātrāk nekā drošība digitālajā vidē. Kiberdrošība, nepilnīgs vienotais digitālais tirgus — ir daudz risināmu jautājumu, ļoti aktuāla problēma ir datu aizsardzības jautājums.”
Prezidentūras laikā sanāksmes un pasākumus Latvijā apmeklēs aptuveni 25 tūkstoši viesu un 800 ārvalstu žurnālistu no visas pasaules.
“Nākamais pusgads būs ienesīgs tūrisma nozarei, ēdinātājiem, diemžēl tikai Rīgā, tās reģionā,” teic Zanda Kalniņa-Lukaševica. “Šajā laikā uzkrāsim pieredzi, kā efektīvāk aizstāvēt Latvijas intereses Eiropas Savienībā. Latvijas izvirzītās prioritātes eksperti vērtē kā pozitīvas un aktuālas. Nebūvējam gaisa pilis, bet aktualizējam reālas lietas. Par to liecina arī mūsu prezidentūras laika izvēlētais logo — dzirnakmens.” ◆
