Vērīgākie lasītāji noteikti ir pamanījuši, ka no 2. februāra Latvijā ir sācies priekšvēlēšanu aģitācijas periods. Kaut gan — daudzi varbūt nodomāja, ka tas noticis daudz agrāk, tad, kad televīzijā un radio savus labos darbus Rīgā sāka lielīt “Saskaņas centra” un “Gods kalpot Rīgai!” līderi. Nu pašslavināšanas maisam gals ir vaļā pilnīgi likumīgi.
Partijām vienīgi jāspēj izkalkulēt, kā maksimālo efektu panākt ar atļauto naudas daudzumu. To rūpīgi uzraudzīs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Politiskā reklāma plašsaziņas līdzekļos, arī “Staburagā”, atļauta tikai par maksu. Redakcijām jāziņo KNAB par katru iesniegto reklāmu un partiju, kas to apmaksā. Tā tas ir bijis arī iepriekšējās Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, taču šoreiz tērēt atļautās summas “griestu” sasniegšanu KNAB sola uzraudzīt vēl rūpīgāk. Par dažādiem aģitācijas pārkāpumiem un administratīvo resursu bezmaksas izmantošanu sevis popularizēšanai novados vēlētāji var informēt KNAB un dara to jau tagad.
Vienīgais jaunievedums šoreiz būs klusais mēnesis — visu maiju varēsim mierīgi uzelpot un dzīvot bez uzmācīgajiem reklāmas tekstiem radio un televīzijā. Diskusijas un analītiskie raidījumi, protams, būs, jo mums taču jāzina, no kā varēsim izvēlēties.
Lasītāji mums bieži jautā, vai viņi drīkst laikrakstā paust savas domas par izvirzītajiem deputātu kandidātiem. Atļauts izteikt tikai savu viedokli, nevis aģitēt vai slavināt kādu partiju vai tās pārstāvjus. Žurnālistiem priekšvēlēšanu laikā nav viegli, jo par notikumiem novados jāraksta tik un tā. Un tad reizumis skaidrojums, viedoklis vai komentārs jāprasa arī pašreizējiem deputātiem un amatpersonām, kuras droši vien kandidēs arī nākamajās vēlēšanās. Smalki jāraugās, lai komentārs būtu tikai “par tēmu”. Ļoti grūti mums būs līdz 12. aprīlim, kad sāks iesniegt deputātu kandidātu sarakstus, jo līdz tam tāpat rakstīsim intervijas, rādīsim notikumus, stāstīsim par jubilāriem. Itin viegli varam “uzrauties” uz potenciālā deputāta kandidāta. Mēs būtu ļoti pateicīgi, ja cilvēki paši to atklāti pateiktu un mums nevajadzētu aplinkus ievākt ziņas par kāda patiesajiem nodomiem.
Neesiet arī pārsteigti, ieraugot savu pašvaldības darboņu vārdus pavisam citas partijas sarakstā, nevis tajā, zem kuras “cepures” viņi šobrīd domē ievēlēti. Ja partija “aizgājusi pa skuju taku” vai tai vēlēšanās nav nekādu reālu izredžu, tad gribot negribot jāmeklē cita “siena”, kam pieslieties. “Staburagam” zināms, ka gandrīz visi pašreizējie sešu novadu vadītāji savu “drošo balstu” jau atraduši un nākamajās vēlēšanās kandidēs. Mums, vēlētājiem, ir jāsāk vērtēt, kas aizvadītajā laikā paveikts vai, tieši otrādi, solīts, bet nav izdarīts. Centīsimies jums šajā ziņā palīdzēt, pārskatot vispirms to, ko paši esam rakstījuši. Lasiet uzmanīgi novadu avīzes un raugieties, lai to saimnieces domes savus informatīvos izdevumus neizmanto kā pakāpienu ceļā uz deputātu krēsliem.
