Vakar stājās spēkā Centrālās vēlēšanu komisijas izdotā instrukcija “Par kārtību, kādā iesniedzami kandidātu saraksti 8. Saeimas vēlēšanām”.
Vakar stājās spēkā Centrālās vēlēšanu komisijas izdotā instrukcija “Par kārtību, kādā iesniedzami kandidātu saraksti 8. Saeimas vēlēšanām”. Listes, kuras līdz šim rakstītas un pārrakstītas no viena gala līdz otram, partijas vēl var koriģēt, lai 17. jūlijā viss jau būtu kārtībā. CVK pieņems partiju kandidātu sarakstus no 17. jūlija līdz 6. augustam.
Tāpat kā pirms iepriekšējām vēlēšanām, sarakstam jāpievieno ziņas par deputātu kandidātiem, 4000 zīmju partijas priekšvēlēšanu programma un citi dokumenti. Nevarēs tikt cauri arī bez naudas. Lai piedalītos Saeimas vēlēšanās, partijām jāiemaksā drošības nauda — 1000 latu. Spriežot pēc tēriņiem priekšvēlēšanu aģitācijai, tā nav liela summa.
Mums, vēlētājiem, sācies gaidīšanas laiks. Brīdis, kad uzzini, kas tad īsti kandidē kārtējai Saeimai, priekšvēlēšanu laikā, manuprāt, ir visinteresantākais. Redzi, kura partija kandidātu ailītēs “sasēdinājusi” tos pašus kungus un dāmas, kura “pārlējusi jaunas asinis”, lai pavītušais politiskais spēks saņemtos un saslietos. Pamanīsim arī vēlētāju pievilināšanai izlikto “ēsmu” — valstī populārus un tautā cienītus cilvēkus. Tikai — vai mēs uz tās uzķersimies?
Šobrīd nav nevienas politiskās partijas, kurai būtu tik jaudīga “lokomotīve”, ka sagatavoto kandidātu “vilcienu” nevarētu apdzīt kāda cita. Šķēle, Repše, Bērziņš, Jurkāns, Bojārs, Baldzēns vai jebkuras citas partijas līderis, listē ar pirmo numuru ierakstīts, vēl nenodrošina izredzes vēlēšanās iegūt cerēto mandātu skaitu.
Kandidātu sarakstos noteikti būs arī daudz jaunu vārdu jeb, kā mēdz teikt, “tumšo zirdziņu”, jo paaudzes nomaina viena otru. Tomēr maz cerību, ka šajās Saeimas vēlēšanās mēs sagaidīsim vēl nezināmus vadoņus, kuri īsajā laikā līdz vēlēšanām spēs mūs aizraut tā, ka atdosim par viņiem savu balsi nešauboties.
Diemžēl no potenciālajiem vēlētājiem arvien vairāk dzirdams: “nebalsošu vispār”, “neredzu, par ko balsot”, “esmu vīlies politikā” utt. Šāda attieksme var novest pie tā, ka nākamo mūsu valsts parlamentu ievēlēs tikai kāda ceturtā daļa pilsoņu, bet neapmierināti pēc tam būs visi, arī tie, kuri nebalsoja.
