“Vai ir kāds likums vai normatīvie akti, kas nosaka reklāmas izvietošanu un izplatīšanu?” “Staburaga” redakcijai vaicā kāda lasītāja (vārds un uzvārds zināms).
“Aizkrauklē pēdējā laikā dažādi uzņēmumi un veikali savas reklāmas piestiprina pat pie daudzdzīvokļu māju kāpņutelpu durvīm, arī pastkastītē katru dienu ir ielikts kāda lielveikala vai firmas buklets. Bieži pie durvīm piespraustas A4 formāta lapas, kuras neviens nenoņem, bet ar spraudēm bojā durvju faktūru. Daudzi dzīvokļi ir tukši, un bieži rodas situācija, ka pastkaste ir tā pārpildīta, ka tajā vairs nevar ievietot rēķinus. Liela daļa reklāmas bukletu vienkārši ir izmētāti kāpņutelpā. Vai ir kāds normatīvais akts, kas nosaka reklāmas izdevēju vai izplatītāju pienākumus?” jautā lasītāja.
Skaidro Aizkraukles novada domes juriste Lilija Grundšteina:
— Aizkraukles novada dome ir izstrādājusi saistošos noteikumus, kas reglamentē reklāmas izvietošanu sabiedriskajās vietās. Tos var izlasīt Aizkraukles novada mājaslapā. Tajos gan nav iekļauta sadaļa, kas reglamentē reklāmas ievietošanu pastkastēs, domāju, tādi noteikumi nav izstrādāti nevienā pašvaldībā. Ja daudzdzīvokļu mājas durvīm ir koda atslēga, tad reklāmas bukletu izplatītājiem nav iespējas piekļūt pastkastēm.
“Staburags” noskaidroja, ka valstī darbojas Reklāmas likums, kas nosaka reklāmas izgatavošanu un izplatīšanu, kā arī reklāmas izgatavošanā un izplatīšanā iesaistīto personu tiesības, pienākumus un atbildību. Likumā gan nav noteikta atbildība par reklāmas ievietošanu pastkastēs.
Tātad atbildīgs nav neviens. Vai dzīvokļu īpašniekiem ar to jāsamierinās? Dažās mājās uz pastkastēm uzrakstīts: “Reklāmu nelikt!”. Redzēti arī atkritumu spaiņi, kur iedzīvotājiem iemest izņemtās reklāmas, uz dzīvokli tās nenesot. Reklāmu izplatīšana īpaši aktuāla ir pirms vēlēšanām, kad partijas savas avīzes un bukletus pastkastēs ievieto katru dienu. Arī tagad, kad tuvojas Ziemassvētki, veikali šādi cenšas reklamēt savas preces.
Problēma ir ne tikai piebāztās pastkastes, bet arī reklāmas, ko izplata ielās. Aizkrauklē vēl šāds reklāmas izplatīšanas veids nav ierasts, bet Rīgā tā ir ikdienas parādība. Tur cilvēkam, jau izkāpjot no sabiedriskā transporta, kāds uzreiz cenšas iedot bukletu vai citu reklāmas materiālu gan par to, kuru veikalu labāk apmeklēt, gan kurā naktsklubā var labāk atpūsties. Reklāmas materiāli mētājas ne tikai kāpņutelpā, bet arī ielās, kur sētnieki nespēj vien tos salasīt. Arī galvaspilsētas taksometros “neuzkrītoši” uz priekšējā paneļa parasti izvietotas reklāmas bildes, kuras iebraucējam norāda, kur un kāpēc doties.
Kā cīnīties ar “uzbrūkošajām” reklāmām? Varbūt jūs, lasītāji, varat ko ieteikt?