Abas ar draudzeni nolēmām zīmīgu dzīves skaitli atzīmēt kafejnīcā “Klinta”. Pulksten 19 kafejnīcas zālē nebija neviena apmeklētāja, tikai divi puiši pie spēļu automātiem.
Abas ar draudzeni nolēmām zīmīgu dzīves skaitli atzīmēt kafejnīcā “Klinta”.
Pulksten 19 kafejnīcas zālē nebija neviena apmeklētāja, tikai divi puiši pie spēļu automātiem. Pasūtījām svaigi ceptas karbonādes un divas glāzes šampanieša. Pirmās “mieles” sagādāja bārmenes atnestais šampanietis — tas nedzirkstīja, arī glāzes lielums vizuāli neradīja iespaidu, ka tajā varētu ietilpināt 200 gramu dzēriena. Nogaršojot tas maz atgādināja putojošo dzērienu, ko reklamē masu medijos.
Arī “svaigās” karbonādes izrādījās vismaz iepriekšējā dienā ceptas un tikko uzsildītas. Un tad sekoja līdz tam mierīgās noskaņas noslēgums. Ar lielu troksni kafejnīcā iebrāzās trīs ražena auguma jaunieši alkohola skurbumā. Atstutējušies pie bāra letes, sāka familiāri runāt ar bārmeni, kura viņiem ar smaidu iztapa. Pretīgumu radīja viens jaunietis, demonstratīvi nospļaujoties uz grīdas un par to nesaņemot bārmenes aizrādījumu. Drīzāk otrādi — viņa turpināja smaidīt un izdabāja ar lielu prieku. Visam punktu pielika abi spēļu automātu “dresētāji”. Acīmredzot spēle nevedās, un tas izraisīja šo puišu emocijas, kas izpaudās necenzētos dažādu valodu vārdos.
Mūsuprāt, šajā kafejnīcā valda tikai anarhija un brutalitāte. Svētku noskaņu turpmāk mēģināsim radīt kaut vai pļavā.
Ar rūgtām “mielēm” dvēselē — divas kundzītes, kuras apmeklēja kafejnīcu “Klinta” (redakcijai autores zināmas).