Zemgales apgabaltiesā Aizkrauklē pagājušajā gadā izskatīts vairāk nekā pustūkstotis lietu, vēl vairāk nekā trīs simti palika izskatīšanai šogad.
Zemgales apgabaltiesā Aizkrauklē pagājušajā gadā izskatīts vairāk nekā pustūkstotis lietu, vēl vairāk nekā trīs simti palika izskatīšanai šogad. Darba apjoms tiesā arvien palielinās, taču darbinieku skaits nav mainījies gadiem ilgi. Par to un
aktualitātēm Zemgales apgabaltiesā Aizkrauklē saruna ar Ināru Gardu, Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieci.
Gādā tiesu administrācija
— Pirms gada Latvijā izveidoja Tiesu administrāciju, kura no Tieslietu ministrijas pamazām pārņēma visas ar tiesu nodrošināšanu saistītās funkcijas. Vai tiesas darbā tādēļ jūtamas izmaiņas?
— Īpaši nekas nav mainījies. Jokojam, ka dubultojusies uzraudzība, mūs nu uzmana ne tikai Tieslietu ministrija, bet arī Tiesu administrācija. Tiesu administrācija ir veidota, lai nodrošinātu neatkarību tiesu pašpārvaldē, tā no Tieslietu ministrijas pārņēma visas funkcijas, kas saistītas ar tiesu darba organizēšanu un nodrošināšanu. Tiesu administrācija darbojas kā neatkarīga institūcija, tā atbild par tiesu personālvadību, par pieņemšanu darbā, atbrīvošanu no tā, organizē tiesnešu apmācību, rīko konkursus. Iepiekš tas bija Tieslietu ministrijas kompetencē, bet tagad mācības ir daudz kvalitatīvākas. Tiesu administrācija plāno budžetu, iedala saimnieciskos līdzekļus, maksā algas. Darba apjoms ir ļoti plašs, varbūt tādēļ reizēm rodas grūtības.
— Kādas?
— Šķiet, jaunā organizācija vēl nespēj aptvert darba apjomu, izprast, kas tiesām ir pats svarīgākais. Ieilgst jauno tiesnešu apstiprināšana amatā, Tiesu administrācijā dažreiz “pazūd” mūsu pieprasījumi. 2003. gadā tiesas mājā sāka remontu, izremontēja sabiedriskās telpas, tiesas zāles, gaiteņus, bet kabineti palika neremontēti. Domāju, te vainojams gan naudas, gan savstarpējās sapratnes trūkums. Bet pamazām viss nokārtojas, mums cenšas sagādāt visu vajadzīgo, sākot ar pildspalvu un beidzot ar datoru.
— Vai esat pietiekami nodrošināti?
— Visumā jā. Datoru gan trūkst. Tie ir visiem tiesnešiem, bet sekretārēm nepietiek. Tā kā strādājam tiesu informācijas sistēmā, ievadot visas lietas, datori ir ļoti nepieciešami. Rajonu tiesās šī situācija ir bēdīgāka. Apgabaltiesas datorizē straujāk, lai gan gribas vēl labāk. Šobrīd saskaņā ar finansiālajām iespējām Tiesu administrācija ir iegādājusies tiesu darbam nepieciešamo juridisko literatūru, kura tiks nodota konkrētu tiesu lietošanā. Līdz ar to ir cerība, ka turpmāk tiesnešiem nevajadzēs par saviem personīgajiem līdzekļiem to iegādāties.
Lielākas algas tikai sola
— Pirms pāris gadiem aktualizējās jautājums par tiesā strādājošo algām, solīja pielikumu. Vai solīto izpildīja?
— Tiesnešiem izstrādāta algu palielināšanas koncepcija, jau pagājušā gada jūlijā bija algas palielinājums, arī no šī gada janvāra saņemam vairāk. Bet pārējie tiesu darbinieki ir bēdīgā situācijā. Kopš strādāju tiesā, jūnijā būs astoņpadsmit gadu, algu palielināšanas jautājums visu laiku ir aktuāls, bet nekas būtiski nemainās. Arī šobrīd budžetā naudas algu palielināšanai nav, kaut solīja, ka šo problēmu risinās. Diemžēl situācija nav mainījusies ne tiesnešu palīgiem, ne sekretārēm, ne kancelejas darbiniekiem. Ir cerības saistībā ar budžeta grozījumiem vasarā, bet tās ir tikai cerības. Tiesu administrācija nākotnē paredzējusi izveidot tiesu darbinieku izvēles sistēmu, atbilstošu apmācību, kā arī novērtēšanu visas karjeras laikā. No darbinieka kvalifikācijas varētu būt atkarīgs arī viņa atalgojums.
— Darba apjoms arvien palielinās, bet darbinieku skaits nemainās. Vai pietiek tiesnešu, pārējo darbinieku?
— Zemgales apgabaltiesā Aizkrauklē strādā seši tiesneši, trīs tiesnešu palīgi, sešas tiesas sēžu sekretāres, kancelejas sekretāre, tulks, apkopēja. Vēl vajadzīgi trīs palīgi, viens tulks un kancelejas vadītāja vietnieks, jo lietu ir daudz. Esam pieprasījuši Tiesu administrācijai apstiprināt šīs darba vietas, bet pagaidām pozitīva risinājuma nav. Tiesu administrācija ir apkopojusi visu tiesu vajadzības, un turpmākais būs atkarīgs no papildus finansējuma iegūšanas. Vēl tiesā jābūt cilvēkam, kurš sadarbosies ar masu saziņas līdzekļiem, sabiedrību. Šobrīd ar to nodarbojas mana palīdze, tomēr paredzēts, ka to darīs speciāls cilvēks.
Kritizē, specifiku nezinot
— Pērn visās Latvijas tiesās veica pētījumu par komunikāciju ar sabiedrību. Rezultāti nav iepriecinoši: tiesas kopumā ir diezgan kūtras komunikācijā ar sabiedrību, tiesas neizrāda iniciatīvu sabiedrības informēšanā.
— Domāju, tas ir nākotnē risināms jautājums, katrā tiesā paredzot speciālistu darbam ar sabiedrību. Taču arī šobrīd informācijas ieguve netiek liegta, vajag tikai pašiem interesēties. Neviens tiesnesis nekad nav izvairījies komentēt kādu nolēmumu, runāt ar sabiedrību, tomēr nebūs tā, ka skaļi ziņosim par katru lietu. Jāatceras, ka darbojas personas datu aizsardzības likums, arī spriedums stājas spēkā pēc noteikta laika. Bieži par lietu grib zināt jau tad, kad tā vēl nav izskatīta. Jāsaprot, ka pirms publiskā nolēmuma ziņas nav izpaužamas. Tādēļ rodas nesaprašanās: viena puse grib zināt ātrāk un vairāk, nekā iespējams. Un tad vieglāk presē paziņot, ka tiesā neko nestāsta, nekā saprast, kādēļ tā notiek.
— Cik lielā mērā sabiedrībai atvērta Zemgales apgabaltiesa?
— Domāju — plaši.
— Tiesā bija atvērto durvju diena, bet neviens interesents neatnāca. Kādēļ?
— Grūti spriest. Nebija intereses, bet nav jau arī domāts, ka cilvēki nāks bariem. Varbūt tobrīd nelikās aizraujoši nākt un skatīties, kas te notiek. Tajā pašā laikā ir cilvēki, kuri daudz runā par tiesu, bet te nemaz nav bijuši. Nav jau liegts ikdienā klausīties tiesas procesus. Dažreiz ierodas diezgan daudz interesentu.
Dažas negācijas kaitē visai sistēmai
— Kāds, jūsuprāt, ir tiesas prestižs? Vienbrīd tiesas pēla visi, kam nebija slinkums, vai katrs apgalvoja, ka tiesas mums korumpētas.
— Vismaz mēs Zemgales apgabaltiesā godprātīgi pildām savus pienākumus. Es neesmu dzirdējusi sliktus vārdus, dzirdēts tikai pozitīvais. Tas, protams, nerada tādu pārliecību par visu tiesu sistēmu kopumā. Piemēram, ilgstošā lietu izskatīšana Rīgas apgabaltiesā, kur jāgaida vairākus gadus, neko labu neliecina. Mums šādu problēmu nav — ja viss kārtībā, lietu izskata divu mēnešu laikā. Taču pietiek pāris gadījumu citās tiesās, lai tas negatīvi raksturotu visas tiesas kopumā. Daudz atkarīgs arī no tā, kā runā par skaļajām lietām. Bieži saka: tiesa nepierādīja, tiesa nesodīja, bet neviens nerunā par to, ka vaina jāpierāda prokuroram. Ja viņš to nevar, tiesa nevar notiesāt. Neviens nevērtē, kāda ir sākotnējā pieradījumu vākšana, tos var vai nevar izmantot tiesā. Tiesa ir noslēdzošais posms, un sabiedrība redz tikai to un arī attiecīgi vērtē.
— Vai biežā lietu pārsūdzība neliecina, ka tomēr kaut kas nav kārtībā?
— Procesā iesaistītas divas puses, un katra uzskata, ka taisnība tieši tai. Kāds vienmēr būs neapmierināts. Un, ja viņš ir neapmierināts, kādēļ nepārsūdzēt, ja ir šāda iespēja?
— Par ko tiesā vēršas visvairāk?
— Bieži izskatām strīdus par nekustamajiem īpašumiem, šobrīd apstrīd dažādus darījumus — dāvinājuma līgumus, pirkuma līgumus un citus, laulātie strīdas par kopmantas sadali, ir daudz maksātnespējas lietu. Tās pieņemam no Aizkraukles, Bauskas, Jelgavas, Dobeles, Jēkabpils un Tukuma rajona. Aizkrauklieši šajās lietās ir specializējušies. To ir daudz, īpaši Valsts ieņēmumu dienesta pieteiktās. Drīz būs vairāk lietu arī sakarā ar Komercreģistru — sākas nepārreģistrēto uzņēmumu likvidācija. Tiklīdz tiem būs parādsaistības, lieta nonāks tiesā. Šobrīd tādas lietas vēl nav saņemtas.
— Varbūt iespējams pieteikumu iesniegt elektroniski?
— Šobrīd nē. Par elektroniskajiem parakstiem runā daudz, bet tā vēl ir nākotne.
Strādā profesionāļi
— Vai tiesneši jūtas droši?
— Jā. Kaut tas, kurš gribēs, izlauzīsies pie tiesneša pat garām dežurējošajam policistam.
— Vai sūdz tiesā arī tiesu?
— Mums nav gadījies. Sūdz tiesā valsti, to pārstāvošās institūcijas. Piemēram, Lavents iesniedza Cilvēktiesību tiesā prasību, norādot uz ilgo tiesas procesu, bet arī tā bija sūdzība pret valsti, kuru pārstāv tiesa.
— Kāds ir Zemgales apgabaltiesas Aizkrauklē darbinieku izglītības un profesionalitātes līmenis?
— Tiesneši apstiprināti amatā bez termiņa ierobežojuma, tas vien norāda viņu augsto kvalifikāciju. Gandrīz visi tiesas darbinieki studē, iegūs augstāko juridisko izglītību. Top jauni kvalificēti juristi. Izaugsme tiesā jūtama.
***
IZZIŅA.
Zemgales apgabaltiesā 2004. gadā apelācijā saņemtas 237 krimināllietas (no tām 90 Aizkrauklē) un 269 civillietas (90 Aizkrauklē). Izskatītas un pabeigtas 249 krimināllietas (99 Aizkrauklē) un 305 civillietas (90 Aizkrauklē), šim gadam atstājot 45 krimināllietas (12 Aizkrauklē) un 57 civillietas (23 Aizkrauklē).
Kā pirmajā instancē saņemtas 74 krimināllietas (no tām 36 Aizkrauklē) un 439 civillietas (283 Aizkrauklē). Pabeigtas 78 krimināllietas (34 Aizkrauklē) un 446 civillietas (294 Aizkrauklē). Šim gadam palikusi 21 krimināllieta (11 Aizkrauklē) un 396 civillietas (320 Aizkrauklē), no kurām lielākā daļa ir uzņēmumu maksātnespējas lietas.
