Visā Latvijā iecerētais deinstitucionalizācijas plāns paredz trīs pārmaiņas: sabiedrībā un ikdienas dzīvē iekļaut tos pieaugušos ar garīga rakstura traucējumiem, kuri dzīvo psihoneiroloģiskajās aprūpes iestādēs vai ģimenēs un būtu spējīgi dzīvot patstāvīgi vai daļēji patstāvīgi; sameklēt audžuģimenes un aizbildņus bērniem, kuri mīt bērnunamos un specializētajos aprūpes centros; vairāk pakalpojumu sniegt bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuri dzīvo ģimenēs, kā arī specializētajos aprūpes centros. Tādējādi valsts atbildību par cilvēkiem ar invaliditāti daļēji deleģē pašvaldībām un sabiedrībai.
Četras pašvaldības atsakās
Par šiem jautājumiem tika runāts Aizkrauklē notikušajā Zemgales Plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (DI) plāna 2017.—2020. gadam pirmās redakcijas sabiedriskajā apspriedē. Uz to bija ieradušies tikai ap 15 interesentu no Aizkraukles un Kokneses pašvaldības, lai gan bija aicināti arī citu pašvaldību pārstāvji. Par DI plānu stāstīja SIA “KPMG Baltics” pārstāvji Reinis Freimanis, Ģirts Lapiņš un Juris Osis.
DI plānā iesaistījušās 115 Latvijas pašvaldības, izņemot Jaunjelgavas novadu, Rīgu, Ciblu un Līvānus. Rīga atteikusies, jo tajā jau ir visaptveroša atbalsta sistēma cilvēkiem ar invaliditāti, savukārt pārējās pašvaldībās iemesli ir dažādi.
Pirms plāna izstrādes vispirms visā Latvijā tika veikta izpēte, lai noskaidrotu, kādi pakalpojumi un speciālisti pašvaldībās jau ir un kādi vēl būtu nepieciešami, kas jāpārbūvē, jāpielāgo vai jāceļ no jauna, cik daudz ir cilvēku ar invaliditāti, kurus varētu iekļaut sabiedrībā. DI plāns paredz sabiedrībā iekļaut ne jau visus psihoneiroloģiskos pacientus, bet tikai daļu, tos, kuru veselība ir izvērtēta un kuri būtu spējīgi un ar mieru dzīvot citā vidē. Zemgalē tādas ir 274 personas ar garīga rakstura traucējumiem, no tām 103 dzīvo valsts sociālās aprūpes centros, bet 171 — mājās. Projektā no Zemgales iekļauti 356 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un 239 bērni, kuri dzīvo gan bērnunamos, gan valsts aprūpes iestādēs.
Atstāj “brīvas rokas”
Juris Osis informēja, ka Zemgalē paredzētais rīcības plāns ir iekļauts 400 lappusēs. Plāns paredz par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem izveidot piemērotu infrastruktūru, piemēram, izremontēt kādu ēku un ierīkot grupu dzīvokli vai dienas aprūpes centru. Savukārt par Eiropas Sociālā fonda, valsts un pašvaldību finansējumu paredzēts nodrošināt pakalpojumus, piemēram, sociālo aprūpi, rehabilitāciju. Juris Osis gan atzina, ka tas būs slogs pašvaldību budžetam, tomēr tām ir atstātas “brīvas rokas” — tās pašas var izvērtēt un noteikt, kādi pakalpojumi būtu vajadzīgi cilvēkiem ar invaliditāti. Nav nekur noteikts, ka pašvaldībām, piemēram, būtu jānodrošina peldēšanas vai reitterapijas nodarbības. Tām pašām jāizvērtē, ko iespējams atbalstīt un no kā atteikties. Ir pašvaldības, kurām nav ne telpu, ne arī līdzekļu. No iecerēm var atteikties arī tās pašvaldības, kas jau pieteikušās. Tomēr neviena pašvaldība nevarēs saņemt vairāk līdzekļu, kā projektā ieplānojusi.
Rīkos projektu konkursu
Paredzēts, ka 2018. gada sākumā būs projektu konkurss, kurā pašvaldības iesniegs konkrētus projektus. Zemgales reģionam 2018. gadā paredzēti 7,7 miljoni eiro ERAF finansējuma, tomēr, pēc pašreizējiem aprēķiniem, pašvaldības vēlētos īstenot ieceres par apmēram divreiz lielāku summu, tādēļ visi pieteikumi vēl būs rūpīgi jāizvērtē. Piemēram, ir pašvaldības, kuras gribētu pārbūvēt kādu konkrētu ēku dienas centra ierīkošanai, turklāt visu ēku, lai gan dienas centrs aizņemtu tikai ēkas daļu. Tomēr visas ēkas atjaunošanai Eiropas līdzekļus piešķirt nevarēs. Tādā gadījumā pašvaldībai būs jādomā, kā palielināt savu finansējumu.
Savukārt sociālo pakalpojumu nodrošināšanai 2018. gadā no ESF Zemgalē plānoti pieci miljoni eiro. Pašvaldības varēs piedāvāt gan savus sociālos pakalpojumus, gan tos pirkt no citām tuvākajām pašvaldībām, kā arī izmantot nevalstisko organizāciju palīdzību. Lai iegūtu līdzekļus, arī šajā jomā nākamgad notiks projektu konkurss.
Apspriešanas sanāksmes laikā tika uzdots jautājums par to, vai varēs apmācīt cilvēkus, kuri vēl nestrādā sociālajā dienestā, bet vēlas pieteikties šim darbam, tomēr noteikumi to neparedz — jaunu sociālo pakalpojumu sniegšanu par Eiropas līdzekļiem varēs apgūt tikai sociālā dienesta darbinieki.
Apspriedes dalībnieki interesējās arī par konkrētiem termiņiem, kad varētu noslēgties projektu konkurss un kad varētu sākties projektu īstenošana, tomēr konkrēti datumi vēl netika nosaukti. ◆
“Uzskatām, ka tas nav lietderīgi”
Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs
— Ar sociālā dienesta speciālistiem esam apsprieduši un pēc tam domē lēmuši, vai piedalīties deinstitucionalizācijas projektā. Katra pašvaldība no piedāvātās pasākumu “ēdienkartes” izvēlas vajadzīgāko un to īstenos, taču nolēmām šajā procesā nepiedalīties, jo uzskatām, ka tas nav lietderīgi, Jaunjelgavas novadam pēc tā nav nepieciešamības, nebūs nekāda ieguvuma. Par to domē esam runājuši vairākkārt. Plāna īstenošanai Latvijā tiks tērēti ap 100 miljoniem eiro. Iecerēts psihoneiroloģisko pansionātu pacientus integrēt sabiedrībā, vietējā vidē, viņus pārceļot uz grupu mājām vai grupu dzīvokļiem. Speciālisti ar viņiem runāja, notika atlase, un pašvaldībām jāveido infrastruktūra, lai viņiem nodrošinātu dzīvesvietu. Uzskatu, ka tāda pieeja nav pareiza pašos pamatos, vispirms vajadzētu gādāt, piešķirt līdzekļus un darīt visu iespējamo, lai šādas personas psihoneiroloģiskajos pansionātos vispār nenokļūtu, šajā jomā aktīvi jādarbojas sociālajiem dienestiem. Arī Jaunjelgavas novadā ir šādi cilvēki, mēs ar viņiem strādājam. Plāns paredz pacientus no lielākām institūcijām ievietot mazākās, integrēt vidē. Pārcelt no lielām institūcijām uz mazākām — tā ir mānīšanās, un tas nav pareizs risinājums. Pašlaik viņi ir aprūpēti, arī vietējā vidē būtu vajadzīgs aprūpētājs. Cilvēki ir gadiem ilgi pieraduši dzīvot vienā vietā, taču, pārceļot uz citu vietu, viņiem būtu neierasti. To jau var darīt arī tagad, ja pacienti paši izsaka tādu vēlmi, likums to atļauj, pašvaldībai tad būtu jāsagatavo atbilstoša dzīves vide. Tomēr, dzīvojot vietējā vidē, rastos daudz problēmu. Piemēram, nav noslēpums, ka citi šādus cilvēkus izmanto, piemēram, ar viņu vārdu reģistrējot firmas, automašīnas un daudz ko citu, izkrāpjot naudu. Diez vai šie cilvēki vietējā vidē būtu laimīgāki. Domē analizējām arī jautājumu par bērnunamiem. Audžuģimene ir labāka nekā bērnunams, tomēr arī tā ir institūcija, kas tiek veidota par maksu. Tas ir bērnunams ģimenē. Novada bērni pašlaik nav bērnunamos, viņi ir audžuģimenēs, līdz ar to neredzējām iemeslu, kādēļ mums šajā projektā būtu jāpiedalās.
Veidos daudzfunkcionālu novada centru
Ināra Gaile, Aizkraukles novada sociālā dienesta vadītāja
— Aizkraukles novada sociālais dienests jau sniedz atsevišķus pakalpojumus, tomēr to varētu būt vēl vairāk, dalība projektā rada iespēju to klāstu paplašināt. Projektā esam iesaistījušies, vēl ir daudz darāmā, lai konkretizētu un rakstiski noformētu projekta pieteikumu. Pašreizējā sociālā centra ēkā plānojam izveidot daudzfunkcionālo pakalpojumu centru bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, un senioriem, tas būtu dienas centrs, kurā bērni un pieaugušie varētu saturīgi un interesanti pavadīt laiku dažādās nodarbībās, specializētajās darbnīcās iemācīties ko jaunu. Vēl neesam izlēmuši, kāds būs specializētās darbnīcas profils. Jāizsver cilvēku, kuriem pēc izvērtējuma nepieciešamas nodarbības šajā darbnīcā, intereses un spējas. Sociālā centra ēkā turpinās darboties dienas centrs “Pīlādzis”. Tā kā telpu par maz, līdz ar pakalpojumu centra izveidošanu sociālajam dienestam nāksies meklēt citas telpas, pārcelties uz citu pašvaldības ēku. Mūsu klienti ir arī personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuras dzīvo ģimenēs, bet gribētu dzīvot patstāvīgāk, tādēļ ēkā Spīdolas ielā 18 plānots izveidot grupu dzīvokļus. Cilvēkus ar invaliditāti ir svarīgi iekļaut sabiedrībā, vēlamies sniegt viņiem nepieciešamos pakalpojumus un atbalstu, lai viņi justos labi. Grupu dzīvokļus varēs izmantot arī tie pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem, kuru vecāki ir miruši, kuriem nav radinieku vai arī radiniekiem nav tādu apstākļu, lai uzņemtu un rūpētos par cilvēku ar invaliditāti. Projektā plānojam nodrošināt arī pakalpojumu “Atelpas brīdis” bērniem invalīdiem līdz 18 gadu vecumam — vecāki, kopjot bērnu invalīdu, bieži vien ļoti nogurst, jūtas iztukšoti, arī viņiem vajadzīgs atelpas brīdis. Bērns varēs saņemt īslaicīgu aprūpi laikā, kad vecāki dažādu darba vai privātu iemeslu dēļ to nevarēs sniegt paši.
Daudz kas atkarīgs no sociālo dienestu darba
Mārīte Grigāne, Valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” direktore
— Domāju, ka Eiropas projekts ir ļoti laba iespēja cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem atgriezties normālā, patstāvīgā dzīvē sabiedrībā. Tas ir ļoti labs projekts. Tomēr daudz kas būs atkarīgs no pašvaldību atbalsta un sociālo dienestu darba — šādiem cilvēkiem noteikti būs vajadzīgs atbalsts, palīdzība. Ja sociālie dienesti strādās labi, cilvēkus labi sagaidīs, uzņems, viss būs kārtībā. Tomēr visus klientus nekad nevarēsim integrēt sabiedrībā, tas atkarīgs no viņu veselības, diagnozes, viņu vidū ir arī cilvēki ar smagu diagnozi, guļoši cilvēki. Ir klienti, kuri cietuši avārijās, guvuši traumas un zaudējuši runas spējas vai ir kādi citi traucējumi, speciālisti ar viņiem strādā, un pēc kāda laika viņi var atgriezties sabiedrībā. Ir klienti, kas dzīvo pie mums un patstāvīgi ar sabiedrisko transportu brauc uz Sociālās integrācijas valsts aģentūru Dubultos apgūt konditora, gludinātāja un citus arodus.
No 996 sociālās aprūpes centra “Latgale” klientiem pašlaik sabiedrībā gatavi atgriezties 104, tajā skaitā pieci no “Mēmeles” filiāles. Speciālisti ir izvērtējuši viņu veselību, katram sagatavots atbalsta plāns, viņi ir piekrituši sākt patstāvīgu dzīvi. Speciālisti strādā, lai viņus sagatavotu patstāvīgai dzīvei. No “Mēmeles” šogad divi cilvēki jau atgriezušies sabiedrībā, pašvaldību ieguldījums nebija vajadzīgs, jo viņi pārcēlušies uz savām iepriekšējām dzīvesvietām.
Sabiedrība gan vēl nav gatava uzņemt cilvēkus ar garīgās attīstības traucējumiem, un šajā ziņā klientiem varētu būt grūti. Tādēļ būtu jāiegulda liels darbs, lai sabiedrību gan presē, gan radio un televīzijā informētu par to, ka šādi cilvēki sabiedrībai nav bīstami. Valda uzskats, ka cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem vienmēr kaut ko plēš, sit, dauza, kaujas, bet tā nav, viņi ir mīļi un patīkami, daļa cilvēku ir kā 13 — 15 gadus veci bērni. Darbs ar sabiedrību būs ilgstošs process.
Vai cilvēki ar invaliditātes pensiju varēs izdzīvot?
Dainis Vingris, Kokneses novada domes priekšsēdētājs
— Projektam ir lielas administratīvās izmaksas, daudz jāmaksā konsultantiem, projekta izstrādātājiem — Zemgalē vien tam iztērēti 100 tūkstoši eiro. Nav skaidrs, cik veiksmīgi pašvaldības iecerēto varēs īstenot, vai nepietrūks pašu finansējuma. Ja mūsu līdzfinansējums būs pārāk liels, vai varēsim ieplānoto īstenot. Pašlaik nav pieteikti cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem, kuri gribētu atgriezties Kokneses novadā, bet ir novadā dzīvojoši cilvēki, kuri varētu apmeklēt dienas centru — tādu plānojam iekārtot Bormaņos. Projektā piedalāmies galvenokārt Iršu dēļ — ja nākotnē bērnunami tiks likvidēti, jādomā, kā izmantot telpas, varētu tās pārveidot par ģimenisku vietu audžuģimenēm. Pašlaik kļūt par audžuģimeni ir diezgan grūti, jābūt pietiekami lielai platībai, vidusmēra cilvēkam ir divistabu dzīvoklis, tajā grūti izvietot vēl divu, trīs bērnu gultas un visu dzīvē vajadzīgo.
Ja cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem vajadzētu atgriezties novadā, būtu grūti organizēt viņu dzīvi. Valsts aprūpes iestādēs viņi ir uzraudzīti, paēduši, siltumā, regulāri tiek nodrošinātas zāles, bet, dzīvojot patstāvīgi, var rasties dažādas problēmas, piemēram, ko sociālais dienests iesāks, ja klientam būs jādzer zāles, bet viņš lietos alkoholu? Tādi gadījumi jau tagad ir, pašvaldība cilvēkam nevar visu diennakti nodrošināt uzraudzītāju. Un vai ar invaliditātes pensiju cilvēks varēs izdzīvot? Līdzekļi tiks lūgti pašvaldībai.
Ir lauku rajoni, kur klienti dzīvo tālu no pagasta centra, kā viņi nokļūs līdz dienas centram? Kā sociālie darbinieki daudz ko spēs vadīt, uzraudzīt, nodrošināt? Un tad pārbaudītāji kratīs ar pirkstu un kritizēs, ka sociālais dienests nestrādā pietiekami labi.
