Latvijas iedzīvotāji eiro ieviešanai gatavojas samērā pasīvi un pagaidām ir veikuši vien nelielus priekšdarbus — gandrīz piektdaļa jeb 19% iedzīvotāju vēl tikai plāno apzināt savus dažādās vietās noliktos skaidras naudas uzkrājumus. Tajā pašā laikā gandrīz puse jeb 49% Latvijas iedzīvotāju jau atlikuši piemiņai latu monētas un banknotes — liecina “Nordea” bankas un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.
Iedzīvotāji praktiskos aspektus pārejai uz eiro uztver mierīgi — norāda SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Gatavojoties pārejai uz eiro, vairāk nekā trešdaļa jeb 36% respondentu pievērš pastiprinātu uzmanību produktu cenām eiro valūtā un to izmaiņām. Gandrīz tikpat liela uzmanība tiek veltīta arī cilvēku informēšanai par eiro ieviešanas procesu. Vecāka gadagājuma ģimenes locekļiem nacionālās valūtas maiņu ir izskaidrojuši 34%, savukārt ar bērniem šo tēmu pārrunājuši 31% respondentu.
“Līdz eiro ieviešanai iedzīvotāji vairāk koncentrējas uz dažādu praktisku lietu sakārtošanu, nevis finanšu jautājumu risināšanu. Iedzīvotājiem daudz svarīgāka šķiet savu ienākumu un izdevumu aprēķināšana eiro valūtā (33%) un vecā naudasmaka nomaiņa pret jaunu (22%). Vien neliela daļa ir paspējuši apkopot savus “matračos” vai “zeķēs” noslēptos skaidras naudas līdzekļus. Savukārt savu uzkrājumu un ieguldījumu pārskatīšanu plāno veikt tikai 14% iedzīvotāju. Šī tendence liecina, ka sabiedrība eiro ieviešanas procesu uztver kā samērā vienkāršu norisi, kurā nav nepieciešama aktīva iesaiste,” skaidro Kaktiņš.
No mazāk aktuāliem priekšdarbiem pārejas procesā uz jauno valūtu tiek nosaukta eiro sākumkomplektu iegāde — tos iecerējuši iegādāties vien piektā daļa jeb 20% aptaujāto, bet 65% atzīst, ka vispār neplāno tos iegādāties. 28% iedzīvotāju norāda, ka jau uzkrājuši no ārvalstu ceļojumiem pāri palikušās eiro monētas. Savukārt citi izmanto šo laiku, lai iegādātos viena lata monētas ar īpašo dizainu un Latvijas Bankas jubilejas monētas — to jau paveikuši vai vēl plāno darīt 29% iedzīvotāju. ◆
