Vai ziema, vai vasara, bet puķu mīļotājiem jākopj mazā palodzes dārzniecība.
Vai ziema, vai vasara, bet puķu mīļotājiem jākopj mazā palodzes dārzniecība. Un jāievēro, ka mode pat šajā ziņā mainās. Mainās uzskati, atziņas par to, kā puķes kopjamas, kādas patlaban ir modē.
Agrāk uzskatīja, ka puķes jānovieto gaismā, tām jānodrošina noteikta temperatūra, pat vēl vairāk, uzskatīja, ka orhidejas var audzēt tikai speciāli tām izgatavotās vitrīnās, kurās var nodrošināt vajadzīgo gaisa mitrumu. Taču nu redzam, ka orhidejas labi aug arī telpās, kurās ir centrālā apkure un sauss gaiss. Protams, tās jutīsies labāk un arī jūsu veselībai būs labāk, ja tomēr pie apkures radiatoriem pieliksiet gaisa mitrinātājus.
Augi prot pielāgoties
Atnesot mājās kādu jaunu puķi, aizvien jāvēro, kā tai šeit patiks, jāmēģina pieradināt. Jāapzinās, ka zināms laiks paiet, kamēr augs pielāgojas pie jaunajiem dzīves apstākļiem, sevišķi vēl tad, ja kaut kas neatbilst augšanas prasībām. Ļoti bieži augs cenšas jaunajai vietai pielāgoties, un šai ziņā pieredzētas dīvainas lietas, piemēram, izrādās, – sanpaulijas, kas ir gaismas prasīgas, labi aug iestādēs un arī uz dzīvokļu palodzēm Murmanskā, kur pārcieš polāro nakti, lai pēc tās atsāktu augšanu un ziedēšanu atkal. Arī bilbergijas, ja vien tās laista auga veidotajā lapu rozetē, savu ziednesi izdzen samērā tumšās telpās ar logiem uz ziemeļu pusi, kur saule pat neiespīd. Novērots, ka labi šādiem apstākļiem piemērojies arī Ziemassvētku kaktuss jeb zigokaktuss. Tāpēc, ja nevaram kādu no augšanas faktoriem nodrošināt, jācenšas sagādāt pēc iespējas labvēlīgākus pārējos – laistīšanu, mēslošanu, ja nepieciešams – rasināšanu, papildu apgaismojumu.
Piemērotākā vieta
Kur tad izvēlēties augam piemērotāko vietu? Protams, ja ziedošais augs tiek novietots uz galda istabas vidū vai prestižākajā, tomēr tumšākajā vietā, jārēķinās, ka šī ziedēšanas sezona tam būs pēdējā vai arī augam būs nepieciešams ilgs atkopšanās laiks. Ne vienmēr arī dzīvokļa visgaišākā vieta – palodze būs tā labākā. Ziemas laikā, kad laukā sals, jāskatās, lai, attaisot logu un vēdinot dzīvokli, augu neapsaldētu. Tam nepatiks arī, ja no palodzes apakšas, no radiatoriem nāks siltums, bet spraugas starp loga rāmi un palodzi (dzīvokļos, kur nav pakešu logu) laidīs cauri aukstumu. Šajā gadījumā loga apakšu labāk siltināt – tas noderēs gan augiem, gan arī dzīvoklī labāk saglabāsies siltums. Ja visiem augiem uz palodzes neiznāk vietas vai tie ir pārāk lieli, apgaismojuma ziņā izdevīgi ir izvēlēties augšanas vietu 2 līdz 3 metrus no loga, pie sienas. Te atkal jāskatās, lai augi neatrastos blakus radiatoriem. Protams, tiešā radiatoru tuvumā labi jutīsies vien kaktusi un sukulenti.
***
Kad vieta izvēlēta, jādomā par laistīšanu un mēslošanu. Lielai daļai augu ziemas mēnešos ir miera periods, kad jālaista tikai tā, lai neiekalstu. Taču tie augi, kas ziemā zied, ir ne tikai jālaista, bet arī jāmēslo.
Ak, šie kaitēkļi!
Atnesot mājās jaunas puķes no veikala, jāapskata, vai uz tām nav slimības vai kaitēkļi. Parasti tā nemēdz būt, tomēr dažkārt gadās, ka paradās laputis. Parasti gan dārzniecības augus pret šiem kaitēkļiem miglo, bet, ja uz auga ir palikušas laputu oliņas, kaitēklis var attīstīties. Lai to apkarotu, dārzkopības veikalos piedāvā augu aizsardzības līdzekli “Aktara”, kas ir safasēts pa 4 gramiem un ir jāizšķīdina piecos litros ūdens. Ar šo šķīdumu augus var aplaistīt, jo “Aktars” ir sistēmas iedarbības insekticīds, tas nozīmē, ka augi šo līdzekli uzņems, un laputis tiks iznīcinātas. Nav nepieciešamas obligāti veikt smidzināšanu. Nereti augiem uzmetas bruņutis. Šajā gadījumā pamanīsim uz auga stumbra vertikālas, grubuļainas svītras. Lai apkarotu vai vismaz ierobežotu bruņutis, auga stumbru un lapas jānotīra ar spirtā vai degvīnā samērcētu vates tamponu.
Kallas
Pie mums audzē galvenokārt Etiopijas dižkallu. Ar kallām mēdz būt tā, ka dažkārt tās zaļo kuplas un spēcīgas, bet nezied. Svarīgi ir, lai augs vasarā izietu miera periodu, jo kallas savā dzimtenē aug purvā, kas vasarās izžūst. Miera periodā augus nelaista, tur pilnīgi sausus. Šajā laikā ārējās lapas nokalst. Pēc miera perioda augus regulāri sāk laistīt; kad sāk parādīties jaunās lapas, arī katru nedēļu mēslot. Ziedēšanas laikā jālaista bagātīgi, jārasina un jāmēslo vismaz divas reizes nedēļā, bet jaunākie dārznieku atzinumi ir, ka augi jābaro katru dienu un mēslojums, ko dod reizi vai divas reizes nedēļā, sadalāms katrai laistīšanas reizei. Literatūrā teikts, ka dižkallām nepieciešamas gaišas telpas ar temperatūru 18 līdz 20°C, tomēr novērots, ka, nodrošinot labus pārējos apstākļus, augs ziedēs arī siltākās telpās.
Ripsālis
Ripsāļus dažkārt sauc arī par rīkšu kaktusiem. Tie mēdz būt ieceļotāji no Amerikas, Āfrikas, Madasgaskāras vai Ceilonas. Tas ļoti labi mūsu istabā augs arī tad, ja kādreiz aizmirsīsiet rīkšu kaktusu apliet, vai arī, ja vieta, kur tam turpmāk jāatrodas un jāaug, nebūs tā pati labākā. Tie izskatās kā daudzzaraini krūmi, kas savvaļā kā zaļas bārdas nokarājas gar klintīm, no kokiem, bet istabā labi izskatīsies uz kāda paaugstinājuma. Vasarā augus bagātīgi laista, pa reizei mēslo ar pilnmēslojumu. Oktobrī, novembrī laistīšanu samazina līdz minimumam, decembrī var cerēt, ka ripsālim izveidosies ziedpumpuri. Un, ja arī augs neuzzied, vienalga tas telpās izskatās gana interesants un dekoratīvs. Ripsāli pavairo, spraužot augsnē zariņu. To var stādīt arī koka mizas traukā, līstīšu groziņos.
Spatifillas
Samērā viegli kopjams telpaugs, kas ar ziediem savu kopēju iepriecina ziemas mēnešos. Augs prasa regulāru laistīšanu, mēslošanu ar pilnmēslojumu un, ja telpā sauss gaiss, būs pateicīgs arī par rasināšanu. Tomēr, zinot, ka augs mīl mitrumu, nereti tā kopējs kļūdās un sāk laistīt par daudz. Par šādu situāciju liecina auga lapas – tās no galiem sāk iekalst, paliek tumšas un atmirst. Augs no sava kopēja neprasa daudz, tāpēc visbiežāk redzam, ka spatifillas telpās ir dekoratīvas, ar veselīgām tumši zaļām lapām un nereti šāds labi kopts augs arī ilgstoši zied.
Ziemassvētku kaktuss
Ziemassvētku kaktusu sauc arī par zigokaktusu. Pirms desmit gadiem mēs pazinām tikai vienu šā kaktusa šķirni, taču pašlaik veikalos nopērkami zigokaktusi ar dažādu nokrāsu ziediem, sākot no koši sārtas līdz rozā un pat baltai, dzeltenai Dārznieki pamanījušies audzēt arī tādas zigokatusu šķirnes, protams, ievērojot arī attiecīgos audzēšanas režīmus, ka tie uzzied uz Lieldienām. Un veikalos tā tos arī tagad sauc – par Lieldienu kaktusiem. Šo augu lielākais trūkums ir, ka dažkārt tiem nobirst jau aizmetušies ziedpumpuri. Agrāk teica, ka kaktusu, kad tam ieriesušies ziedpumpuri, nedrīkst pārlikt augt citā vietā, taču speciālisti uzskata, ka pumpuri nobirst, ja augam trūkst fosfora vai kālija.
Šis kaktuss ir viegli pavairojams. Pietiek nokniebt vienu zariņu ar pāris posmiem, ļaut tam ndaudz apžūt, pēc tam to iespraužot sagatavotā augsnē. Ziedēšanas laikā augs regulāri jālaista, jādod tam pilnmēslojumu, kas paredzēts istabas puķēm, vismaz reizi nedēļā.
Krasulas jeb biezlapes
Ļoti dekoratīvi – kā podziņas savērtas uz stingra diega, ir šīs krasulas dzinumi ar biezām, sulīgām, pretēji kopā saaugušām lapiņām. Dzinumu galos veidojas ziedneši ar sīkiem neciliem ziediņiem. Tās pieder biezlapju dzimtai, un dekoratīvos nolūkos audzē vairākas tās ģintis. Tāpēc dažkārt var likties, ka par krasulām sauc vairākus dāžādus augus. Savvaļā tās galvenokārt aug Dienvidāfrikā. Krasulas mīl sauli un gaismu, tomēr aug arī izkliedētā gaismā. Vasarā jālaista un jāmēslo mēreni. Ziedi attīstās intensīvā gaismā.
Dižmeldri
Dižmeldri ir ļoti dekoratīvs telpaugs. Dažkārt to dēvē arī par mazo palmiņu. Augs ir viegli pavairojams un viegli kopjams. Tas pieder Grīšļu dzimtai, bet ģints nosaukums ir Cyperus. Šīs ģints pārstāvis ir arī papirusu niedre, no kuras senie ēgiptieši gatavoja papīru. Pie mums audzē pamīšlapu dižmeldru vai smalko dižmeldru. Stublāju galā mietturī saaugušas lapas, kas atgādina lietussargu. Dižmeldri labi aug dažādās telpās. Tiem paliktnī vienmēr var būt ūdens, jo tie ir purva augi. Literatūrā teikts, ka telpās ar sausu gaisu lapu gali iekalst, tomēr, ja tiek nodrošināta laistīšana un mēslojums, dižmeldri savu dekorativitāti nezaudē. Ja gribam augu pavairot, jānogriež viena lapa, tai jānogriež kāts, atstājot to tikpat garu, kā mietturī saaugušās lapas (apmēram 5 cm), tās jāapgriež ar kātu uz augšu un jāiemērc ūdenī. Drīz starp lapām parādīsies saknītes, bet gar kātu uz augšu tieksies jauni dzinumi. Tad atliek vien augu iestādīt trūdvielām bagātā augsnē un pavisam drīz tas jau sazaļos. Dižmeldru ziedi ir necili, zaļgani, tie iznāk no lapu rozetes. Dižmeldri neder guļamistabā, bet piemēroti telpām, kurās notiek daudz aktivitāšu. Tie patīk bērniem, arī kaķis šo augu tuvumā jūtas labi. Enerģētiski augs padara možu un ienes telpās enerģiju – darbojas kā enerģijas sūknis.
Laimiņi
Laimiņi jeb sedumi pieder biezlapju dzimtai. Iecienīts istabas augs ir Morgana laimiņš. Tā dzinumi var izaugt līdz pat 1 m gari. Laimiņus var audzēt nelielos podos, mēslot nepieciešams nedaudz – reizi mēnesī ar kaktusiem paredzēto mēslojumu. Sedumiem patīk augt saulē, bet tie piecieš arī noēnojumu. Ziedu enerģētikas pētnieki uzskata, ka šie visai agresīvie augi, kas labi pārcieš sausuma periodus, labvēlīgi ietekmē cilvēkus, kam ir emocionāls stress vai kuri ir noslēgušies sevī. Tie nav ieteicami nervoziem, izteikti holeriska temperamenta cilvēkiem. Klasiskajā homeopātijā sedumu iesaka pret asiņošanām un das plaisu ārstēšanu.
