Ikdienā saņemu diezgan daudz jautājumu, tāpēc, šķiet, ik pa brīdim arī te tos būtiskākos vajadzētu “apspēlēt”, jo makšķernieki taču ir viena liela, ar informāciju bagāta un izpalīdzīga tauta. Vai kāds tikko nepasmaidīja? Nu, es tā mazliet pavīpsnāju, jo, ja palasa viena otra komentārus interneta forumos, tad īsti nevar saprast, kas ar to domāts. Vai jautātājs/atbildētājs nav gribējis vienkārši kādu izāzēt. Nav taču zināms, kas slēpjas aiz dažādajiem pseidonīmiem. Atnāk, piemēram, mājās pirmklasnieks, ārā līst lietus, viņam nav, ko darīt. Viņš ķeras pie jautājumu un ierosinājumu izveidošanas dažādās mājaslapās un tad uzjautrinās, kā atbildētāji sāk “cepties”. Viens otrs uz to arī uzraujas.
Par pašreizējo rudens sezonu runājot, visbiežāk jautā, protams, par plēsoņu, vēdzeļu un plekstu copi. Tad arī nedaudz padalīšos šajās zinībās, bet jūs varēsiet tās pārbaudīt.
— Kādi ir pareizākie diametri spiningošanai ar pīto auklu, un cik bieži tā jāmaina? Vai krāsojumam ir kāda nozīme?
— Pītās auklas maiņā daudz kas atkarīgs no auklas kvalitātes, pazīstamības (brenda) un cenas. Ja runājam par cenām, tad, protams, jo dārgāk, jo labāk. Vismaz tā māca loģika. Cik maksā pilnīgi jauns Opel un cik Mercedes? Abas taču ir pilnīgi jaunas automašīnas. Taču auklu gadījumos tirgotāji mēdz bieži vien noblefot attiecībā uz pilnīgi jaunām un nepazīstamām auklām. Patiesībā tas skar jebkuru preču klāstu, jo ir iespējams labi nopelnīt uz nezināmā rēķina. Protams, pēc kāda laika copmaņi izfiltrē, kas labs, kas slikts, bet naudiņa jau ievākta, turklāt ar koeficientu reiz 5. Nav slikti, vai ne? Savukārt makšķernieks lādas, pārdevējs tikai visgudri noplāta rokas: “Sorry, es nezināju, jauna produkcija.” Tāpēc mans ieteikums — sākumā pārliecināties uz citu, kam patīk eksperimentēt ar dažādām jaunām lietām, pieredzes. Tādu, ieskaitot arī mani, ir daudz. Tad mēs dalāmies pieredzē, un tuneļa galā parādās gaisma.
Daudzmaz kvalitatīvas pītās auklas sākas no aptuveni 12 latiem un “uz augšu”. Kasetēm no iesaiņojuma parasti ārā rēgojas diezgan pagarš auklas gabals. Pavelciet šo gabaliņu starp nagiem. Ja aukla jums šķiet negluda un pat mazliet graudaina, nepērciet! Auklai jābūt ideāli gludai. Nav svarīgi — tai ir pārklājums vai nav. Tieši spiningošanai parasti pērku auklu, kas nav garāka par 90 metriem. Garāku parasti pērk tad, ja ir paredzēta velcēšana. Taču atšķirībā no velcēšanas spiningošanai izmantojam krietni tievāku aukliņu. Ja ir vairāki spiningi, tad arī iespējams izmantot kvalitatīvu materiālu, jo bieži vien zivis ir ļoti kaprīzas. Asariem pilnībā pietiek ar 0,10 milimetru pīto auklu. Tālāk varēsiet aizmest un labāk izvadīt nelielo mānekli. Zinot to, ka vairāk vai mazāk ir sākusies vobleru ēra, kas paši par sevi ir no viegla sakausējuma, tad auklas resnums noteiks daudz ko. Ja aukla ir labas kvalitātes, tad nopietnākām plēsoņām es izmantoju 0,16 milimetru resnumu un uzskatu, ka tas ir pilnīgi pietiekami. Par to, cik bieži aukla ir jāmaina, gan precīzi nepateiks neviens, jo te ir ļoti daudz dažādu nianšu, kas auklu bojā. Copes vietas, nekvalitatīvs, lēts spinings ar neatbilstošiem gredzeniem, neatbilstoša spole. Pat pavisam neliela un uz aci gandrīz nemanāma plaisa it kā dārga un laba spininga kāta SIC gredzenā savu melno darbu paveiks, un pītā aukla sāks ātri spuroties. Ja kaut kas tāds notiek, tad sāciet pētīt auklas caurlaides riņķus. Bieži vien ar neapbruņotu aci šo plaisiņu nevar redzēt un nākas ņemt palīgā palielināmo stiklu, citādi zibenīgi sabojāsiet arī nākamo auklu, kas nemaz tik lēti nemaksā.
— Vai lētie vobleri var konkurēt ar dārgajiem?
— Praktiski var. Taču jāpatur prātā fakts, ka, no lētā gala ņemot, var būt eksemplāri, kas vienkārši nestrādā. Piemēram, rotiņi rotē tikai tad, kad tos ļoti ātri velk (bet jādara būtu tieši pretēji), savukārt vobleri vienkārši peld kā baļķi. Uz aci kvalitāti veikalā noteikt ir grūti un pat neiespējami.
— Kādu spiningu labāk iegādāties tvičošanai un kādu džerkošanai?
— Šis ir garas atbildes jautājums. Te var stāstīt ļoti daudz. Parasti izsakos īsi. Džerki ir smagāki par tvičojamajiem vobleriem. Līdz ar to kāta garums ir īsāks, cietāks un it kā neelastīgāks. Parasti nepārsniedz 2,10 metru. Viss atkarīgs no makšķernieka auguma. Džerkojot kustība ar spiningu ir īsāka un asāka. Jāļauj māneklim izspēlēt savu spēli, tāpēc pauzes ir garākas attiecībā pret tvičošanu. Tvičošanai izmantojam praktiski jebkuru vobleru, tikai jāsaprot, kā ar to spēlēt. Ar vienu un to pašu mānekli ūdenī var izraisīt agresīvas vai miermīlīgas kustības. Te ir vieta eksperimentiem. Jāseko līdzi un jāmēģina atcerēties, pie kuras kustības ir sekojusi cope. Tvičošanai spininga garums nav noteikts. Drīzāk svarīgāks ir tā tests un kāta fiziskās īpašības.
— Kādas krāsas pērlītes labāk izmantot plekstu ķeršanai?
— Tiem, kam piekļuve internetam, iesaku ieskatīties www.nomad.lv mājaslapā, sadaļā “Ar makšķeri 06.10.11”. Tur viss ir skaidri izstāstīts. Tiem, kam nav šāda pakalpojuma: dienas laikā, kad jūrā ūdens ir dzidrs, nevajadzētu izmantot ļoti košas krāsas. Bute, kaut arī kā žagata, kas krīt uz spožām lietām, tomēr gluži putns nav, tāpēc izmantojam nedaudz blāvākas krāsas. Der arī zaļās fluoriscējošās bumbiņas vai perlamutra krāsas. Ja ūdens ir vēju un viļņu sakults, tad gan liekam sistēmas ar spilgtām krāsu pērlītēm. Vislabāk zaļa, sarkana vai dzeltena nokrāsa. Naktī izmantojam tikai un vienīgi ar lukturīša gaismu uzlādējamas fluoriscējošas pērlītes.
— Kāda jēga ir termoveļai, ja man ir īstas lauku dzijas silts svīteris un omes adītas vilnas zeķes?
— Patiesībā termoveļa nesilda ķermeni, bet gan domāta tam, lai sasvīdumu novadītu uz virsējo kārtu. Tas nozīmē, ka termoveļa jāvelk bez jebkādas apakšveļas. Ja uz auguma zem termoveļas pavilksiet kaut vai tikai T kreklu, tad šai īpašajai veļai nebūs nekādas nozīmes. Ļoti bieži taču ir tā, ka jānoiet kombinezonā gari ceļa gabali vai jābrien pa kārtīgi biezu sniega segu. Sasvīšana garantēta. Apsēžoties ar laiku sasvīdušais ķermenis par sevi atgādinās un piezagsies vēsuma sajūta. Lūk, lai nerastos šādas sajūtas, tam domāta termoveļa.
— Vai butes var ķert tikai ar gruntsmakšķerēm?
— Nē. Atkal jāteic: ja ieskatīsieties iepriekš nosauktajā mājaslapā un pašķirsiet tās lappuses par kādu laiciņu atpakaļ, tad atradīsiet meklēto, jo tur rādu, kā butes var itin labi makšķerēt arī ar pludiņmakšķeri.
— Vai vēdzeles mājo tikai bedrēs?
— Vēdzele ir nārsta vietu meklējoša, migrējoša zivs. Viņa seklās vietas nepārlido kā gājputni un nerok zemūdens tranšejas kā kurmis. Galvenais ir atrast ar akmeņiem vienmērīgi klātu ūdens gultni. Te šīs zivis mēdz uzturēties ilgāk. Līdz ar to ir iespējas arī tās noķert. “Mīkstās” gultnes vēdzeles parasti pārbrauc kā ātrvilciens. Cita lieta ir ūdenī sakrituši koki vai kādi citi priekšmeti. Tad gultnei nav nozīmes, bet pamēģini no šādas vietas šo zivtiņu dabūt ārā!
— Vai rudenī vēsā ūdenī var izmantot iebarojamo barību?
— Nu jau iet vaļā rudens raudu laiks. Žurnālā “Copes Lietas” decembrī būs mans kārtējais raksts par šo zivju makšķerēšanu mazās upītēs. Bez iebarošanas te neiztikt. Kā labāko rudens barību uzskatu N—G MIX melno raudu. Tā “strādā” ļoti labi un ir paredzēta tieši vēsam ūdenim.
