Divpadsmit neaizmirstamu dienu pavadīju ceļojumā uz Horvātiju un Rumāniju kopā ar Aizkraukles pagasta kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvu “Aizkrauklis”, sieviešu vokālo ansambli “Spīdala” un Baumaņu ģimenes kapelu.
Divpadsmit neaizmirstamu dienu pavadīju ceļojumā uz Horvātiju un Rumāniju kopā ar Aizkraukles pagasta kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvu “Aizkrauklis”, sieviešu vokālo ansambli “Spīdala” un Baumaņu ģimenes kapelu.
(Nobeigums. Sākums 14. oktobrī.)
Čigāniem likumi nav rakstīti
Ciematiņi un pilsētas Transilvānijā diezgan krasi atšķiras no pārējās valsts, īpaši no pierobežas, kurā dzīvo Rumānijas čigāni. Vietās, kur bijām, cilvēki dzīvo pieticīgi, tomēr visur valda kārtība un tīrība, cilvēki rūpējas par savu māju, saimniecību, apkārtni. Taču čigāni ir īpaša tautas daļa, kuriem tradīcijas ir stiprākas par valsts likumiem. To pierāda arī nesen notikušās mazgadīgo Rumānijas čigānu kāzas, kuras Eiropā sacēla lielu ažiotāžu. Oficiāli šajā valstī drīkst precēties no 16 gadu vecuma, bet čigānu barons pie 15 gadu veca zēna par sievu izdeva savu 12 gadu veco meitu.
Čigānus var pamanīt uzreiz. Viņi ir tumsnējāki un valkā nacionālos tērpus. Vīri lielākoties ģērbjas melnās biksēs, vestēs, garos zābakos, žokejnīcu galvā, sievietes — plandošos krāsainos brunčos, lakatiem galvā, krietni izrotājušās, bērnus nēsā priekšā sasietā lakatā. Mazie čigānēni skraida basām kājām, nosmulētām mutēm, netīrām drēbēm mugurā.
Vaimanājot cer iežēlināt
Pilsētā, kur notika viens no koncertiem un kuras nosaukumu diemžēl nevaru ne izrunāt, ne iztulkot, mūs pārsteidza un sasmīdināja kāds atgadījums. Pamanījuši ārzemniekus, čigānu bērni naski dodas ubagot. No viņiem jāuzmanās, jo gadās arī veikli zaglēni. Tā kā pilsētā bija svētki, daži no mums neatkāpās ne soli.
Ejot pa ielu, pēkšņi pretī izskrēja kāds zēns un laikam lūdza naudu. Kad atteicām, viņš tēlotā izmisumā saķēra galvu, sāka raudāt un skaļā balsī vaimanāt. Aizgājušas līdz ielas galam, pa to pašu nācām atpakaļ. Pamanījām, ka mazais ubags sapulcējis ap sevi baru tādu pašu un smiedamies stāsta par savu neveiksmi. Tiklīdz pamanīja mūs, atkal saķēra galvu un sāka raudāt. Tāda nekaunība mūs iežēlināt nespēja.
Valda netīrība un nekārtība
Ciemos, kur dzīvo čigāni, valda diezgan liela netīrība un nekārtība. Nevienu neuztrauc piegružotās un aizaugušās ceļmalas. Mājas noplukušas, pagalmi nekopti, arī tirgotavas un kafejnīcas īsti čigāniskā stilā. Ieilgušā sausuma dēļ zāle izdegusi un koku lapas sakrokojušās. Vairāk zaļuma tikai kalnu rajonos. Te karstums un sausums augiem kaitējis mazāk.
Vāciešus aicina atgriezties
Zināju, ka Transilvānija ir leģendārā grāfa Drakulas dzimtene, viņš dzimis un pirmos mūža gadus pavadījis Segešvarā. Sākumā gan šī pilsēta mūsu maršrutā nebija iekļauta, taču ne vienmēr viss notiek, kā plānots, un Segešvarā mēs tomēr nokļuvām.
Kādreiz te valdīja vācieši, dzīvoja sakši un ungāri. Vēlāk Vācijas valdība maksāja lielu naudu par to, lai vācieši atgrieztos savā dzimtenē, un Segešvarā palika tikai ungāri, tagad dzīvo arī rumāņi un čigāni.
Dzīvo pilī
Segešvara ir viena no tām vietām Rumānijā, kur tradicionāli ved tūristus. Te ir ļoti skaista vecpilsēta, šauras bruģētas ieliņas, un pāri sarkano dakstiņu jumtiem slejas piļu un baznīcu torņi — ārēji viss kā senos laikos. Te ir vēstures muzejs, kafejnīcas, veikali, dažādas mākslinieku darbnīcas. No kādas vecpilsētas ielas kalnā ved interesants koka tunelis. Tas tāpēc, lai arī kara laikā bērni varētu droši nokļūt skolā. Baznīcas tornī, kur tagad muzejs, var apskatīt 18. gadsimtā ierīkotu pulksteni, kurš joprojām rāda precīzu laiku.
Segešvarā līdz mūsdienām saglabājies vienīgais pils komplekss Eiropā, kurā joprojām dzīvo cilvēki. Pils ir UNESCO aizsardzībā, Briselē izstrādāts pils kompleksa atjaunošanas plāns. Eiropas Savienība apņēmusies šo projektu finansēt un realizēt. Šobrīd daudz naudas dažādos objektos Transilvānijā iegulda tieši Vācijas valdība, it kā atjaunojot savus bijušos īpašumus.
Valsts kasi pilda Drakula
Slavenākā māja Segešvarā noteikti ir tā, kurā dzimis un pirmos dzīves gadus pavadījis grāfs Drakula. Lai papildinātu valsts kasi, Rumānijas valdība nolēma darīt to ar sava bēdīgi slavenā novadnieka palīdzību. Viss, kas te redzams un nopērkams, saistīts ar Drakulas vārdu — suvenīri, pat vīns nosaukts par “Vampīru”.
Patiesībā Drakula bija firsts Vlads Tepešs, kurš valdīja Rumānijas dienvidos. Šajā apkaimē tajā laikā bija dzelžaina kārtība. Vlads Tepešs bija taisnīgs, taču pret likuma pārkāpējiem ļoti nežēlīgs. Noziedzniekus un savus ienaidniekus viņš mocīja, sēdināja uz mieta, nogalināja bez žēlastības. Tāpēc viņu sāka saukt par Drakulu, kā apzīmē velnišķīgu, nežēlīgu cilvēku. Vārdu “drakula” varētu tulkot arī kā “pūķa dēls”.
Ar vampīriem nekāda sakara
Taču ar vampīrismu, kā vēsta dažādas leģendas un raksta grāmatās, grāfam Drakulam gan nav nekāda sakara. Vampīra apzīmējumu viņš varbūt iemantojis tāpēc, ka vietā, kurš viņš sodīja likumpārkāpējus, plūda asins upes. Bet varbūt tāpēc, ka grāfam bija nelabs paradums naktīs klīst apkārt. Segešvaras vecpilsētas centrā pat novietots krēsls, kuram sēdekļa vietā ir asi durkļi. Tas ir simbols grāfam — uz mieta sēdinātājam.
***
Aprakstītais ir tikai neliela daļa no tā, ko šajās valstīs var redzēt. Taču uz šīm valstīm ir vērts aizbraukt, jo Horvātija un Rumānija atšķiras no tās Eiropas, kur dzīve izplānota desmit gadu uz priekšu, kur viss ir tik kārtīgs, pareizs, reizēm nedabīgs un pat garlaicīgs.
