Daudzeses pamatskolā un Aklajā purvā notika seminārs bioloģijas skolotājiem, kurā varēja uzzināt par dabas vērtībām augstajos purvos un kā par tām labāk pastāstīt bērniem.
Seminārā, kuru vadīja Latvijas Universitātes mācībspēki un Latvijas Dabas fonda pārstāvji, piedalījās skolotāji no Aizkraukles, Daudzeses, Ogres, Ikšķiles un Rīgas.
Teorētiskajās nodarbībās Daudzeses pamatskolā skolotāji uzzināja jaunāko pētījumu rezultātus par aizsargājamajām dabas teritorijām Aizkraukles un Aklajā purvā, par kokaugu un hidroloģiskajiem pētījumiem, retiem un aizsargājamajiem augiem, kā labāk un interesantāk par dabas vērtībām purvos pastāstīt bērniem.
Pēc teorētiskajām nodarbībām skolotāji kopā ar zinātniekiem devās uz Aklo purvu Daudzeses apkaimē, lai paši dabā atrastu seminārā nosauktās augu un koku sugas.
Bija iespēja pašiem ar īpašu svārpstu noteikt koka vecumu, pētīt vairāk nekā 2000 gadu vecas no kūdras slāņa izceltas priedītes sakņu atliekas, sameklēt rūķīšu zeltu — retu alu spulgsūnu sugu, kas iemājojusi zemes plaisās starp izgāztas egles saknēm. Pasaulē ir vien divas šādu sūnu sugas. Viena no tām atrodama Austrālijā, otra — klimatiskajos apstākļos, kādi raksturīgi Latvijai.
— Aklais un Aizkraukles purvs ir lieliski saglabājušās dabas vērtības, — saka Latvijas Universitātes bioloģijas doktore Māra Pakalne. — Tieši Jaunjelgavas novada ļaudis ierosināja, ka Aklais purvs varētu būt lieliska vieta, kur gūt zināšanas par vietējām dabas vērtībām. Daudzeses pamatskolas audzēkņiem šāda iespēja ir, taču to varētu izmantot arī citi. Tāpēc vēlamies apmācīt skolotājus, lai viņi šādas ekskursijas pa purvu varētu vadīt patstāvīgi.
Aizkraukles pilsētas sākumskolas skolotāja Ilva Ozola “Staburagam” atzina, ka ieguvusi ļoti interesantu informāciju par purviem, augiem un kokiem tajos. To viņa noteikti izmantos savā darbā.
— Šāda dabas izzināšana ir ļoti vērtīga, — saka Ozolas kundze. — Turklāt dabas vērtības ir tepat līdzās. Lai tās aplūkotu, nav jādodas tālā ceļojumā.
