Neretas novada zemnieku saimniecībā “Stērķēni” vaska sveces lej visu gadu, bet aktīvāk, tuvojoties svētkiem. Oktobra beigās jau jāsāk gatavot Ziemassvētkiem atbilstošas sveces, bet, sākot no februāra, top Lieldienu olas un zaķi.
Šomēnes sveču darbnīcā jeb medus telpā vēl top vaska eņģelīši, rūķi ar lukturīti, eglītes, čiekuri, pūcītes, sveces kā senlaicīgs bišustrops, mazas čūskiņas, jo nākamais ir Čūskas gads, dažāda lieluma un noformējuma taisnās, slaidās sveces. Piemēram, svece kā vaska šūnas un ar lielu biti sānos. Ģimene gatavo sveces arī baznīcai. “Sveces lielākoties ir mazas, jo vasks ir dārgs, bet nelielas dāvaniņas var atļauties katrs,” saka Alvis Možeiks.
Ģimenē ar biškopību nodarbojas sen, bet vaska sveču liešana sākta krīzes gados, kad medus noiets samazinājās. “Jāizmanto viss, ko bites saražo, arī vasks,” uzskata saimnieks. “Sākām tikai ar piecām sveču formām, bet tagad lejam 18 dažādu veidu sveces.”
Vaskam ir dažādas nokrāsas, piemēram, ja svece ir zaļgana, pircēji domā, ka tā ir veca, tomēr tā nav. Lai svece būtu skaista, acij tīkama un nesprakšķētu, vaskam ir jābūt labas kvalitātes un koši dzeltenam.
“Tas ir smags darbs, kas prasa daudz laika un lielu pacietību,” atzīst Alvja sieva Santa Možeika, kura ir galvenā sveču lējēja. Sveču gatavošanas process, sākot no vaska sagādāšanas un kausēšanas līdz sveces apakšējās malas nolīdzināšanai un ievietošanai dāvanu maisiņā, ir sadalīts posmos starp ģimenes locekļiem — katrs veic ko citu.
Dēla Maira ziņā ir noformējuma veidošana.
“Eņģeļu sveces žēl iedegt, tādēļ iesaku tās piesiet diegā un iekārt eglē,” saka Alvis Možeiks.
Eņģelīši ir tik mazi, ka der arī sīkām eglītēm, piemēram, podiņā, un tāda droši vien būs arī “Stērķēnu” istabā — apmēram metru gara, pēc tam to varēs izstādīt ārā.
Savukārt laukā iepriecinās netālu no mājas augoša egle. “Man vislabāk patīk apsnigusi Ziemassvētku egle — romantiska, dabīga un skaista, tāda tīk gan acīm, gan dvēselei,” teic mājas saimnieks.
