Atceros, kad vēl mācījos vidusskolā, viens no skolēnu ekskursiju biežākajiem maršrutiem veda uz Līvānu stikla rūpnīcu.
Atceros, kad vēl mācījos vidusskolā, viens no skolēnu ekskursiju biežākajiem maršrutiem veda uz Līvānu stikla rūpnīcu. Gadatirgos pie līvāniešu produkcijas stenda bija rinda, jo katrs vēlējās iegādāties kādu šīs rūpnīcas ražojumu. Tie bija skaisti, oriģināli, interesanti. Prieks par Līvānu vāzīti nebija mazāks kā par čehu kristāla izstrādājumu, dabūtu “pa blatu”.
Vēl decembrī žurnālā “Nedēļa” rakstīja, ka Latvijas stikla rūpnieki sīksti cīnās par izdzīvošanu un negrasās padoties.
Līdz aprīļa sākumam varējām lepoties ar vienīgo stikla rūpnīcu, kas darbojās Līvānos. Tagad 200 strādnieku ir neziņā par turpmāko likteni. Līdz marta beigām lielākā SIA “Lettglas” īpašniece bija Vācijas kompānija “Herner Glass”, kas nesen pārdeva 98% kapitāla daļu Ls 827 300 vērtībā Lielbritānijas uzņēmumam “Waterford Northeast Limited”.
SIA “Lettglas” ražošanu pārtrauca 15. aprīlī. Varam iedomāties, kā strādniekiem, kuri visu mūžu nostrādājuši rūpnīcā, sāp sirds, noskatoties, kā nezināmā virzienā aizved krāsnis, iekārtas un formas stikla kausēšanai. Aprīļa sākumā uzņēmumam atslēdza gāzi, un stikla kausēšanu un pūšanu pārtrauca. Rūpnīcas teritorijā vāc vērtīgu metālu, lai to pārdotu un par iegūto naudu strādniekiem izmaksātu algas. Uzņēmumā valda neziņa.
“Herner Glass”, kas bija SIA “Lettglas” īpašnieks, līdzīgi darbojas arī citās valstīs. Modelis ir šāds — nopērk rūpnīcu, kurā strādā lēts darbaspēks, izmanto rūpnīcas resursus un izejvielas. Kad izmaksas pieaug, rūpnīcu pārdod. Līdz šim SIA “Lettglas” darbojās, negūstot īpašu peļņu. Ražoja gaismas ķermeņu kupolus, ko pārsvarā eksportēja uz Vāciju firmai “Herner Glass” un pārdeva tai par pašizmaksas cenu, bet tālāk — ar krietnu uzcenojumu. Peļņu guva “Herner Glass”, bet ne Līvānu rūpnīca. Nu rūpnīca pārdota lielo parādu dēļ.
Vēl nesen Latvijā bija trīs cukurfabrikas — nu mums nav nevienas. Uzņēmums “Lauma Lingerie” vasaras vidū plāno atlaist gandrīz 100 strādnieču, jau pusgadu nedarbojas fabrika “Liepājas sērkociņi”, kolektīvā atvaļinājumā ir Liepājas kafijas fabrikas kolektīvs. Darbu zaudējuši vairāki desmiti strādnieku arī firmas “Nelss” kokzāģētavā Aizkrauklē.
Vai pirms astoņpadsmit gadiem, kad Latvija atguva neatkarību, mēs sapņojām par šādu Latviju?
