Liekie rudzu uzkrājumi var novest pie rudzu izslēgšanas no ES graudaugu intervences sistēmas tālākā nākotnē, kas var ietekmēt arī Latvijas zemnieku izvēli.
Liekie rudzu uzkrājumi var novest pie rudzu izslēgšanas no ES graudaugu intervences sistēmas tālākā nākotnē, kas var ietekmēt arī Latvijas zemnieku izvēli.
Vācija ES ir lielākā rudzu audzētāja. Rudzu maize, kas kādreiz bija katras vācu ģimenes uztura pamatelements, tagad vairs nav pieprasīta. Mainījusies garšas uztvere, un samazinājies pieprasījums pēc lētas rudzu maizes, tas novedis pie milzīgiem no ES fondiem apmaksātiem rudzu gaudu krājumiem. Visvairāk no tā cieš Austrumvācijā, kur bijušo kopsaimniecību teritorijā audzē rudzus, jo nabadzīgās augsnes kviešiem nav tik piemērotas.
Eiropas Komisija ierosinājusi apturēt atbalstu rudziem, un tas būs smags pārbaudījums Vācijas “zaļajai” lauksaimniecības ministrei Renātei Kīnastei. Turpmāk būs grūti aizstāvēt rudzu pārpalikumu tirgū par nodokļu maksātāju naudu un vienlaikus atbalstīt jauno politiku.
Kad astoņdesmitajos gados ES lauksaimniecības politika noveda pie līdzīgas pārprodukcijas, Vācija nozvērējās, ka šādu situāciju nepieļaus. Tagad Vācija ir viena no kopējās lauksaimniecības politikas maiņas iniciatorēm. Jautājumā par rudziem nekāds lēmums vēl nav pieņemts, bet tas būs viens no lauksaimniecības komisāra Franca Fišlera ierosinājumiem: atteikties no rudzu subsidēšanas — no iepirkšanas intervencē un uzglabāšanas par ES naudu.
