(1. turpinājums. Sākums laikraksta “Staburags” 6. decembra numurā.)
Pārsteidz ieeja muzejā
‘‘Brauciens uz leģendāro muzeju “Svarovska kristālu pasaulē” bija viena no atmiņā paliekošākajām ekskursijām mūsu rudens maratonā. Tas ir netālu no Insbrukas Austrijā. Pazīstamāko dizaineru, kas strādājuši austriešu arhitekta Andrē Hellera vadībā, darinājumi pārsteidza ar oriģinalitāti un vārdos neizstāstāmo skaistumu. Manuprāt, par šo muzeju var sajūsmināties ne tikai sievietes, arī vīriešiem te bija, ko redzēt un pabrīnīties, piemēram, tika demonstrētas kristālu gaismas laušanas spējas dažādos gaismas ķermeņos. Domāju, muzeja ieeja jau vien ir kaut kas pārsteidzošs. Tas milzīgais cilvēks ar kristāla acīm un vārdu plūsmas vietā — kalnu ūdens! Fantastisks skats! Agrāk šādu attēlu biju redzējusi internetā, bet nebiju pievērsusi uzmanību, ka tā ir kristāla muzeja ārējā fasāde.
Kristālu pasaulē
Kurai gan sievietei nepatīk kristāli? Tie taču ir meiteņu labākie draugi. Arī mani tie vienmēr ir saistījuši. Ja ne nopirkt, tad vismaz acīm pabaudīt! Informāciju par muzeju no draugiem bijām jau ievākuši iepriekš. Viņi teica, muzeja apskatei vajadzīgas vismaz divas stundas, apstākļu spiesti, mēs to apskatījām triecientempā — nepilnā stundā, jo nebijām rēķinājušies, ka tā darbalaiks ir līdz pulksten 18. Taču šo to pabaudīt izdevās. “Svarovska kristālu pasaulē” cilvēks jūtas kā iegrimis mirdzošā pasakā. Muzejs sastāv no priekštelpas un 13 istabām. Katrai no tām sava tematika, savs nosaukums, un, protams, visapkārt mirdz un vizuļo kristāli, kristāli, kristāli.
Pie ieejas hallē apmeklētājus sagaidīja pats lielākais Svarovska kristāls — 310 000 karātu. Visā muzeja garumā ir kristāla siena. Interesanta šķita video, mūzikas un gaismas instalācija — ejot pa gaiteni un sperot soli, parādās akmeņi. Tas gan bija viegls akmeņainais ceļš, jo kājas nenoberza.
Apbrīnojami, ko tik dizaineri spēj izdomāt! Piemēram, vienā no istabām redzējām īstas kristāla kurpītes un pat krūšturi! Savukārt citā — kristālu gaismas laušanas spējas, demonstrētas dažādos gaismas ķermeņos. Savukārt vēl vienā istabā pustumsā izvietotas spīdīgas caurules, bet visa grīda nosēta ar sīkiem kristāla gabaliņiem.
Veikalā, kurš ir 800 m2 plašs, gan varētu pavadīt vai pusi dienas, aplūkojot Svarovska kristāla izstrādājumus, galvenokārt rotas. Piemiņai no šī muzeja apmeklējuma man tagad ir pulkstenis ar Svarovska kristāliņiem.
Šis bija dārgākais muzejs mūsu apmeklējuma laikā. Ieejas biļete maksāja 19 eiro.’’
Mazliet no vēstures
Kā liecina interneta resursos atrodamie materiāli, kristālu mūža sākums ir 1892. gads, kad Daniels Svarovskis radīja automātisko kristālu slīpēšanas mašīnu. Dažus gadus vēlāk — 1895. gadā — viņš dibināja kompāniju “Swarovski”.
Visi Svarovska kristāla darinājumi kopš pirmsākumiem tiek atzīmēti ar firmas zīmi. Sākotnēji tas bija ēdelveisa ziediņš, bet 1988. gadā to nomainīja pret gulbi.
Svarovska kristāli satur apmēram 32% dažādu piemaisījumu, kas sekmē gaismas staru laušanos kristālu izstrādājumos. Lai radītu acij vistīkamāko spīdumu, “Swarovski” dažus no saviem darinājumiem pārklāj ar speciālo metāliski ķīmisko pārklājumu. “Auroras ziemeļblāzma” ir vispopulārākais no pārklājumiem, kura ietekmē kristāls atspīd visās varavīksnes krāsās.
Kristāli tiek ražoti netālu no Cīrihes Šveicē. “Swarovski” kompānija ražo arī griežamos materiālus, nodarbojas ar refleksējošo un luminiscējošo ceļu marķējumu izgatavošanu, darina sintētiskos dārgakmeņus, ražo dažādus optiskos instrumentus.
Kompānijas paspārnē darbojas plašs loks mākslinieku un radošu cilvēku, kas rada savus individuālos rotaslietu un aksesuāru projektus.
(Turpmāk vēl.)
Fakts
“Swarovski” ir Austrijas kompānija, kas nodarbojas ar kristāla apstrādi un galvenokārt pazīstama kā rotu ražotāja.
Uzziņa
◆ 2007. gadā “Swarovski” izveidoja savienību ar vienu no elektronikas gigantiem “Philips”, lai radītu savu sadzīves tehnikas līniju — Aktīvie kristāli. Rezultātā radās USB atmiņas, izrotātas ar kristāliem.
◆ “Swarovski” kompānija bija galvenā atbalstītāja mākslas filmas “Operas spoks” (2004) uzņemšanā. Šajā filmā plašo operas griestu lustras mirdzēja kristālos.
