Kad ābeļu, bumbieru un citu augļukoku raža novākta un sagūlusi pagrabos, pirms dārzus pārklāj sniegs un viss dzīvais sastingst salā līdz nākamajam pavasarim, īstais laiks sagatavot dārzu klusajam periodam.
Žogam jābūt kārtībā
Gundega Vēvere, kura jau sešus gadus nodarbojas ar augļkopību un ir vairākus hektārus liela augļudārza saimniece, teic, ka viens no būtiskākajiem darbiem, kas jāveic katram dārzkopim, ir stādījumu pasargāšana no lielākiem un mazākiem grauzējiem. Vispirms jāpārliecinās, kādā kārtībā ir žogs. Jāaizdara visi caurumi, ja tādi radušies, jānostiprina mieti. Žogam jābūt vismaz 1,5, vēlams, 1,7 metrus augstam, jo zemāku šķērsli, īpaši sniegiem bagātā ziemā, stirnas viegli pārvar. Mazdārziņos katru ābeles stumbru var aptīt ar maisa audumu. Vēveres kundze teic, ka vislabākie ir pītie plastmasas maisi, kuros glabā sīpolus, jo tie ir gaisa caurlaidīgi.
Pret lielu salu nekādu paņēmienu ar simtprocentīgu garantiju nav. Ja zeme virs saknēm būs silti sasegta, tā vienlaikus būs arī laba mājvieta sīkajiem grauzējiem, piemēram, pelēm, kuras apgrauž mizu, un koks var aiziet bojā. Tas pats attiecas arī uz nenopļauto zāli ap koku, sabirušajām lapām pie stumbra — jau gatava miga. Sasniegot sniegam, ja ir iespēja, ap katru ābeli to vajadzētu pieblietēt ar kājām vai kā citādi, nodrošinoties pret grauzējiem, un tas dod arī papildu siltumu.
Labāk lauzt, ne zāģēt
Kaitēkļus un slimības, kas līdz pavasarim pārziemo lapās, var iznīdēt tās sadedzinot. Tāpēc kompostā ieteicams likt tikai veselas, slimību neskādētas lapas. Tas pats attiecas arī uz izgrieztajiem zariem. Lielajos dārzos savākt visas lapas bieži vien ir nereāli, bet mazdārziņos tas būtu ieteicams.
Tie, kuri nav paspējuši zarus izretināt pavasarī vai vasaras vidū, labāk šo darbu atlikt uz nākamo gadu, jo, samazinoties sulu cirkulācijai, sākoties salam, brūce nesadzīs, un ļoti aukstā laikā koki pakļauti ātrai nosalšanai. Pēc savas pieredzes Vēveres kundze teic, ka, vainagu retinot, mazos zarus labāk izlauzt, nevis nozāģēt, lai bojātā vieta veidotos dabiskāk un ātrāk sadzītu.
Pieci urbumi ap ābeli
Lai palīdzētu kokam pārziemot rudenī to pastiprināti var mēslot ar kālija un kalcija preparātiem. Jaunus kokus rudenī stādīt Gundegas kundze neiesaka, jo sakņu sistēma var nepaspēt izveidoties un augs var nepārziemot. Izvēloties jaunus stādus, tos ieteicams pirkt šajā reģionā un Latgales pusē augušus, jo Kurzemē audzētie te var nepielāgoties klimatam. Īpaši tas saistoši lielajiem dārziem, kur hektārā aug ap 800 ābeļu vai 600 bumbieru. Vai pārziemojis koks joprojām ir dzīvs, var noteikt tikai pavasarī, un gadījies arī tā, ka tas pēdējo reizi uzzied un tikai tad aiziet bojā.
Kolēģi stāstījuši kādu tautā pārbaudītu metodi, kā aizsargāt koku no liela sala. Ap to nedaudz tālāk par zaru vainagu tā, lai neskartu saknes, ar stabu urbi zemē izurbj caurumus, un tajos ielej pa spainim kūts vircas. Ap lielajām ābelēm ieteicami vismaz pieci šādi urbumi.
Glabājot ābolus un bumbierus pagrabā, sausā telpā, tie nebūs pārāk sulīgi, tāpēc būtu jārod kāds mitruma avots. Agrāk pagrabos šim mērķim raka aku, bet var izlīdzēties arī ar spaini ūdens.
