Secietes Marta Gulbe un Anna Bernāne jau divdesmit gadu mīt nelielā mājiņā “Birztalas”.
Secietes Marta Gulbe un Anna Bernāne jau divdesmit gadu mīt nelielā mājiņā “Birztalas”. Mājai ar skaisto nosaukumu ārsienām nokrituši ķieģeļi, vējš zēģelē gar caurajiem logu rāmjiem, bet ziemā siltums aizplūst pa nenopakoto jumtu.
— Tāda mums tā mājele ir, — nopūšas Marta Gulbe. — Bet ko lai dara, kaut kāds jumts virs galvas katram vajadzīgs. Man reiz bija labiekārtots dzīvoklis, bet nespēju par to samaksāt, nu dzīvoju “Birztalās” pie draudzenes Annas. Te nav slikti, ja vien varētu mājiņu kaut nedaudz saremontēt. Diemžēl naudas nepietiek pat pārtikai, kur nu vēl remontam.
Naudas Martai un Annai nav daudz — 52 lati un 30 santīmu mēnesī. Tik liela ir Annas Bernānes pensija. Viņas draudzene Marta nesaņem ne santīma — līdz pensijas vecumam pietrūkst pāris gadu, bet algotu darbu Seces pagastā atrast neesot iespējams.
— Man ir piecdesmit pieci gadi, un es nevienam neesmu vajadzīga, — stāsta Marta Gulbe. — Tā dzīvoju Annai uz kakla, ko citu darīt. Šajā pasaulē esmu viena, visi tuvinieki un draugi miruši, vienīgi Anna palikusi. Ja viņas nebūtu, nudien mežā pakārtos. Neviens jau par mani neraudās.
Martas bezcerību vēl lielāku vērš apkārtējo vienaldzība. Sieviete stāsta, ka dzīvot būtu daudz vieglāk, ja kāds palīdzētu kaut ar malkas kraviņu vai pāris latiem medikamentiem.
— Man ir bronhiālā astma, bet naudas zālēm nav, — stāsta Marta Gulbe, — Pat pie ārsta aizbraukt nevaru, jo nav par ko nopirkt autobusa biļeti. Nopērkam malciņu, ne jau apaļus baļķēnus, bet nomaļus un atgriezumus, samaksājam par elektrību, atstājam pārtikai, un viss, naudas vairāk nav. Labi vēl, ka reizēm dabūjam “humpalu” drēbes, ja nē, plikām jāstaigā. Gāju pagasta padomei prasīt palīdzību — nekā, neesot naudas. Ja iedotu kaut desmit latu mēnesī, mēs dzīvotu kaut cik pieņemami, bet tagad… Eh, ko tur runāt, knapi dzīvību velkam. Vai tad 52 lati ir nauda? Anna visu mūžu smagi strādāja, Kaibalā buļļus kopa un katlumāju kurināja. Viņa sagandēja veselību, par to tagad saņem grašus. Par tādu darbu vismaz 100 latu vajadzēja maksāt, bet valdībai jau tas nerūp. Ka tik pašiem vēders pilns!
Apvainojušās uz valdību, Marta Gulbe un Anna Bernāne nolēmušas jauno Saeimu nevēlēt. Viņas neredzot tādu politisko spēku, kurš spētu palīdzēt sabrukušajās “Birztalās” dzīvojošajām sievietēm, bet pašām spēka cīnīties vairs neesot.
* * *
Seces pagasta padomē stāsta, ka nemaz tik vientuļas sievietes neesot. Annai Bernānei Ogres rajonā dzīvojot radi, kuri solījuši atjaunot mājiņu un palīdzēt finansiāli. Arī pagasta padome, ja sievietes lūdz, piešķirot naudas pabalstu. Reizēm dzīves grūtību nomāktās sievietes bēdas gan slīcinot alkoholā. Tad tiešām varot gadīties, ka naudas maizītei vairs neatliek.
