Andrim ir kāda neparasta īpašība — viņš spēj atcerēties desmitiem dažādu kombināciju, kuras pielietojot, saliek Rubika kubiku. Lai cik sajauktas būtu kubika krāsas, līdz rezultātam viņš tiek vidēji 17 sekundēs. Teiksiet, nekas īpašs? Un ja piebildīšu, ka to viņš var izdarīt ar aizsietām acīm? Šo prasmi viņš sāka izkopt pirms pieciem gadiem un šobrīd ir desmitais labākais Latvijā.
Rīt Andris piedalīsies Rubika kubika likšanas čempionātā, kas notiks Rīgā, tirdzniecības centrā “Rīga Plaza”. Tajā bez pašmāju sportistiem ātrumā un veiklībā sacentīsies arī Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas un Izraēlas pārstāvji, kopā ap 60 dalībnieku. Nesen Andris bija sacensībās Lietuvā, kur piedalījās 30 dalībnieku. Disciplīnā aizsietām acīm tikai deviņas sekundes pietrūka līdz 3. vietai. Šobrīd Andris ir desmitais labākais šajā savdabīgajā sportaveidā Latvijā. Savulaik bijis arī piektais. Augstākus rezultātus daļēji traucē sasniegt traumētā labā roka.
Andra bērnībā nebija daudziem tik ierastā bērnudārza, un pirmajai klasei nepieciešamās zināšanas viņš apguva mājās. Skolas laikā labi padevās risināt uzdevumus ar skaitļiem. Pēc vidusskolas gan izvēlējies palikt Aizkraukles pusē un deviņus gadus nostrādājis lauksaimniecībā. Ieguvis traktorista, zāģera apliecību. Tomēr turpmāk sevi saistīt ar lauksaimniecību nevēlējies. Joprojām esot sava īstā ceļa meklējumos, pattāvīgi iegūst zināšanas dažādās jomās, piemēram, elektronikā.
Nedrīkst ļauties panikai
— Iepriekš stāstīji, ka patīk būt dabā. Purvi, meži ir vide, kurā jūties vislabāk?
— Šonedēļ pirms sniega kopā ar draudzeni biju Aizkraukles purvā dzērvenēs. Šis noteikti ir dzērveņu gads. Ogu vēl daudz, tikai jāzina īstās vietas. No ceļa jābrien apmēram trīs kilometrus, kas man nav nekas īpašs, bet, iespējams, daudzi tam nav gatavi. Viens nekad purvā nedodos, ejam kopā ar draudzeni. Neatņemams rīks ir garš koks, ar kuru pārbaudīt ceļu priekšā. Gadās nokļūt vietās, kur sūnas šķiet augam uz cieta pamata, un mānīgi var domāt, ka tās noturēs cilvēka svaru. Patiesībā zem sūnām ir tukšums. Tos sauc arī par sausajiem akačiem, kas var būt pat bīstamāki par slapjajiem, redzamajiem. Esmu nonācis vietās, kur pamats zem kājām sāk šūpoties, un tad nav tālu līdz panikai. Ar šo sajūtu jācīnās, tai nedrīkst ļauties. Vēsu prātu jāizdomā atkāpšanās ceļš. Nedrīkst trakot, lēkāt — kā ienāci, tieši tāpat izej. Uz mežu eju arī mellenēs, bet tad biežāk jācīnās ar čūskām. Grūti palasīt, jo esmu saticis čūsku pie paša lasīšanas kombaina, un pēc tam šķiet, ka tūlīt būs nākamā. Dažas šņāc, citas guļ klusu un nebrīdina. Netipiski daudz čūsku šogad bija slapjajās vietās.
— Ogošana ir arī labi ienākumi.
— Kāds mans paziņa ogo jau 20 sezonu. Viņš to dara ļoti ātri — viens sešās stundās salasa ap 36 litriem melleņu. Par litru šogad maksāja 2,30 eiro. Man tik daudz nesanāk. Brūklenēm cena bija zema, tikai 70 centu par litru.
Labprāt būtu
skolotājs
— Tavs brālis dzīvo un strādā Anglijā. Pats gan neesi devies peļņā uz ārzemēm. Kāpēc tā?
— Jānis tur ir jau trešo gadu. Šonedēļ atbrauca ciemos un trešdien devās atpakaļ. Aicināja mani pie sevis, bet atteicos. Ģimene man svarīgāka. Tam, kas nepieciešams, piemēram, mašīnai, naudu sakrāju. Ik pa laikam kaut ko iemācos un ar zināšanām varu nopelnīt. Ļoti interesē elektronika, tāpēc lasīju, skatījos videopamācības internetā un tagad varu salabot, piemēram, sadzīves tehniku vai uzbūvēt skaņas pastiprinātāju. Gadās visādi, arī kļūdīties, un skaņas vietā ir tikai dūkoņa. Tad meklēju, kur esmu kļūdījies. Mūsdienās gan pārsvarā visa elektronika ir vienai reizei, ja salūzt, jāpērk jauna. Tā kā man ir automašīna, mācos to remontēt, tagad gultņus nomainīt vai citus sīkus darbus varu veikt pats. Tas ir ļoti interesanti. Vienubrīd gribēju iemācīties adīt. Aizrauj doma, ka pats savām rokām varu radīt ko praktiski lietojamu.
— Ilgāku laiku aizraujies ar Rubika kubiku.
— Šis ir jau septītais gads, kā nopietni trenējos. Lai gan Rubika kubs man rokās pirmo reizi nonāca piecu gadu vecumā. Jau toreiz man to izdevās salikt, nezinot neko par formulām. Tad ilgāku laiku par to biju piemirsis. Tagad mājās ir liela kubiku kolekcija — dažādu formu, tajā skaitā piramīdas, tādu, kas grozot maina ne tikai krāsas, bet arī formu jeb “square 1”, kā arī tradicionālie 2×2, 3×3, 4×4 un citi. Jaunākais ir viegli izjaucams. Iesācējiem kubika likšanā dažkārt ir svarīgi izprast tā uzbūvi. Pamatā tas sastāv no telpiska krusta, kuram katrā malā ir viena nemainīga krāsa. Ja to izprot, tad kubiku salikt ir daudz vieglāk. Ja kādam Aizkrauklē vai tuvākajā apkārtnē būtu interese mācīties šajā virzienā, labprāt palīdzētu.
Attīsta koncentrēšanās spēju
— Ko konkrēti tev dod šāda kuba grozīšana?
— Agrāk mani aizrāva arī kāršu spēle, piemēram, zolīte, kur arī jādomā līdzi, jāanalizē. Kubika likšana veicina loģisko domāšanu. Varētu pat teikt, kopš aizraujos ar kubiku, mainījušies dzīves uzskati, tie kļuvuši “pareizāki”. Iepriekš darīju daudz nevajadzīgu lietu, darbību — gāju un nedomāju par to, kas būs vēlāk. Nereti kaut ko darot, cilvēks pats sevi nevajadzīgi steidzina, domājot, ka ātrums būs panākumu atslēga. Kubs pierāda to, ka vieglāk salikt nesteidzoties un neizdarot liekas darbības. Vērojot sacensību dalībniekus, bieži redzu, ka daudzi steidzas, paši sev uzdzen stresu un tādēļ zaudē. Līdzīgi arī dzīvē — visu jādara lēni un viegli, rezultāts būs ātrāks. Otrs ieguvums ir atmiņas uzlabošana. Kad kubiku lieku aizsietām acīm, jāatceras katrs gājiens jeb formula. Precīza to secība ved pie rezultāta. Piedalīšanās sacensībās organizē, norūda. Sacensību laikā apkārt ir cilvēki, troksnis, izskan komentāri, un tas viss novērš uzmanību. Tāpēc daudzi lieto austiņas, cepures, kapuces, lai sevi pasargātu no skatītājiem. Es gribu sevī saglabāt mieru, lai viss apkārtējais mani nespēj ietekmēt.
— Neierasti, bet biji bērna kopšanas atvaļinājumā. Pastāsti par to!
— Draudzenei pirms tam nebija darba, tāpēc man atvaļinājums bija izdevīgāks. No pirmās dienas piedalījos Liesmas auklēšanā — barošanā, autiņbiksīšu maiņā, ģērbšanā. Viņa ir mana otrā meita. Ar pirmās, Samantas, mammu izšķīros, bet saglabājām labas attiecības, visu izrunājām. Kādu laiku pārāk aizrāvos ar alkoholu. Līdz sapratu, ka tā nav labi. Cīnījos, iestāstīju sev, ka nedrīkst. Ļoti palīdz mašīna, liek savākties, nelietot, citādi atkal būtu bez vadītāja apliecības. Mainījušies arī braukšanas ieradumi, esmu kļuvis daudz prātīgāks.
Redzu, ka mazajai patīk skatīties, kā griežu kubiku. Kad pieaugs, iemācīšu. Pirmā meita man bija liela dzīvesskola, kurā nācās cīnīties ar sevi, samierināties ar domu, ka vairs nevaru darīt to, kas agrāk bija pašsaprotams. Bija brīži, kad šķita — tas man ir par smagu.
Pārdomas dzen izmisumā
— Vai tev ir kāds labs draugs, dzīves skolotājs, pie kura vērsties grūtos brīžos?
— Pārsvarā pats cenšos visu analizēt, izdomāt un rīkoties. Pats veidoju savus uzskatus. Jūtu cilvēkus, auru — pozitīvu vai negatīvu un, vadoties no tā, izvēlos kaut ko darīt vai nedarīt. Mācos no savām kļūdām. Agrāk kaltē daudz strādāju, ap četrsimt stundu mēnesī, un tas ietekmēja veselību. Zinu, ka nekad neko tādu vairs nedarītu. Nopelnīju labi, bet sevi tomēr jāmīl. Tagad svarīgi, lai būtu daudz laika sev. Protams, gadās iegrimt pārdomās par savu dzīvi un cilvēka mūžu kopumā. Tas mani dzen izmisumā. Tomēr, lai cik smagi, grūti būtu, izeju vienmēr var atrast. Laikam esmu kļuvis stiprāks. Ja vajag izrunāties, man ir brālis, mamma, draudzene — tuvākie cilvēki, kuriem uzticos. Esmu arī sapratis, ka muļķīgi ir darīt kādam pāri, būt ļaunam. Viss ar laiku atgriežas. To es stingri zinu. Nedzīvoju bailēs kādam ko sliktu izdarīt, jo nāks sods.
— Ko vēlies sasniegt nākamajos desmit gados?
— Sajust pamatu zem kājām. Pašlaik biežāk jūtu diskomfortu. Varbūt mazs iekrājums bankas kontā būtu garantija nebaltām dienām. Gribētos, lai mainās cilvēki man apkārt kļūtu smaidīgāki, priecīgāki. Šobrīd, kad redzu īgnas, dusmu pilnas sejas, jūtu, ka arī manī ieplūst šis melnums. Reti kurš pretī nāk ar smaidu. Pārsvarā dzirdu — ko tu gribi, ej prom! Zinu, ka man svarīga iekšējā harmonija, un tai nevajag daudz — lai būtu jumts virs galvas, paēdis un tuvie cilvēki līdzās. Man ļoti patīk mūzika, tāpēc gribu iemācīties spēlēt klavieres. Atceros, ka agrāk skolā teicu: kam man tā mūzika vajadzīga! Tagad smejos par savām domām. Mūzika ir interesanta, sastāv arī no formulām — notīm un, līdzīgi kā liekot kubiku, tās ievērojot, nonāc pie rezultāta. ◆
Vizītkarte
Vārds, uzvārds:
Andris Lukijans.
Dzimšanas vieta un laiks: Ogre, 1989. gada 14. maijs.
Ģimene: ir draudzene, meitas Samanta un Liesma Viktorija.
Nodarbošanās: pašlaik darba meklējumos un pēdējās dienas bērna kopšanas atvaļinājumā.
Vaļasprieki: prāta spēles, ogošana, sevis pilnveidošana.
