Koknesiete Velta Brauna cep garšīgas tortes. Viņas gatavotās kūkas aizceļojušas pat uz ārzemēm — Somiju un Vāciju.
Koknesiete Velta Brauna cep garšīgas tortes. Viņas gatavotās kūkas aizceļojušas pat uz ārzemēm — Somiju un Vāciju.
Salds ciemkukulis
— Interese par kulināriju man radās, mācoties Saukas lauksaimniecības tehnikumā, — saka Velta Brauna. — Mums bija ļoti jauki pasniedzēji, kuri prata ieinteresēt par priekšmetu, kuru mācīja.
Kamēr strādāju algotu darbu, tortu cepšanai varēju atvēlēt tikai brīvās dienas un vēlas vakara stundas. Tagad, pensijā esot, šim vaļaspriekam varu nodoties pilnībā. Pamazām Kokneses apkaimē izplatījās valodas par manām tortēm. Vairākas kūkas aukstumsomās aizceļojušas arī uz Somiju un Vāciju — tās saviem ārzemju radiem un draugiem ciemkukulim devuši līdzi pagasta iedzīvotāji. Arī no ārzemēm esmu saņēmusi labas atsauksmes. Tas uzmundrina un dod spēku turpināt.
Krāj receptes
Braunas kundze visu mūžu krājusi dažādas kūku receptes. Lielāko daļu no tām arī izmēģinājusi. Taču visbiežāk viņa ieskatās 1920. gadā izdotajā pavārgrāmatā. Tās lappuses laika gaitā nedaudz nodzeltējušas un pievilkušās ar garšvielu aromātu. Šķirstot lapas, šķiet, ka saimniece tūlīt no plīts izņems smaržīga biskvīta ripas.
Veltas kundze atklāj, ka ir tortes, kuru cepšana un garnēšana aizņem pat divas dienas. Taču lielāko vairumu kūku var izcept sešu septiņu stundu laikā. Ruletēm un cepumiem pietiek vienas stundas.
Ar “mājas” olām jāuzmanās
Vaicāta par produktiem, kurus izmanto, saimniece stāsta, ka veikalos nopērkamie milti lielākoties ir labas kvalitātes. Olām noteikti jābūt ļoti svaigām, tad tās var labi saputot.
— Lietoju “Balticovo” un Madonas olas, — viņa saka. — Protams, biskvīts nav tik dzeltens, kā izmantojot “mājas” olas. Taču tagad cilvēki vairs netur daudz vistu. Lai pietiktu lielākai kūkai, olas jākrāj, un tad bieži vien vairums olu vairs nav tik svaigas. Tās nevar saputot.
Man patīk, ja kūkā ir sabalansēta gan saldā, gan skābenā garša. Taču ir cilvēki, kuri vēlas, lai kāda no šīm garšām dominētu.
Trūkst kvalitatīvu garšvielu
Lai arī šķiet, ka šodien veikalos var nopirkt pilnīgi visu, Velta Brauna stāsta, ka lielākā problēma ir nopirkt kvalitatīvas garšvielas. Īpaši laukos. Kaut vai vaniļas cukurs. Tam bieži vien nav vajadzīgā aromāta. Tāpēc viņa cenšas pirkt ārzemēs ražotās garšvielas un esences. Tām ir daudz intensīvāka garša un smarža.
Cepot kūkas regulāri, pārsteigumi gadās reti. Taču reiz noticis kas negaidīts.
— Bija ļoti jāsteidzas. Šķiet, izdarīju visu, kas receptē rakstīts, — saka Braunas kundze. — Sēdēju pie plīts un gaidīju, kad biskvīts izcepsies. Izņēmu to, un dažos mirkļos cepums saplaka. Biju neizpratnē, kāpēc tā. Nogriezu mazu gabaliņu un tikai tad sapratu, ka ātrumā esmu aizmirsusi pielikt miltus. Biju izcepusi saldu omleti… Nācās visu sākt no gala.
Ātrie cepumi
“Staburaga” lasītājiem Velta Brauna iesaka izmēģināt ātro cepumu recepti. Nepieciešamas divas olas, pusglāze miltu, pusglāze pūdercukura, marmelāde. Olas ar cukuru saputo, tad pievieno miltus, līdz veidojas putaina masa. Strēmelītēs sagriež marmelādi.
Mīklu ar deserta karoti lej uz plāts un cep vidēji karstā cepeškrāsnī trīs četras minūtes, līdz cepumi kļūst zeltaini. Karstus tos tūlīt sarullē taurītēs un vidū ieliek marmelādes mēlītes. No cepumiem veidojas kallu ziedi. Atdziestot cepumi kļūst trausli. No vairākiem šādiem cepumiem var izveidot arī rozes ziedu.
