Veselības ministre Anda Čakša un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens vienojušies par risinājumiem leģionellas baktērijas izplatības novēršanai un tuvākajā laikā Ekonomikas ministrija virzīs grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas regulē dzīvojamo māju sanitāro apkopi.
“Staburags” jau rakstīja, ka šobrīd Latvijā nav normatīvo aktu, kas noteiktu, cik karstam ūdenim jābūt izdales vietā, tajā skaitā dzīvokļos. To apstiprināja arī uzņēmuma “Aizkraukles siltums” vadītājs Aivars Aldermanis, kurš norādīja — dzīvokļu īpašniekiem katrā mājā pašiem jānolemj, cik karstam ūdenim jābūt un jāvienojas ar “Aizkraukles siltumu” par tā uzsildīšanu līdz noteiktajai temperatūrai. Taču nevienā daudzdzīvokļu mājā Aizkrauklē šādas vienošanās nav un iedzīvotāji par to nav informēti. Līdz 2015. gada vasarai spēkā bija Ēku iekšējo ūdensvadu un kanalizācijas būvnormatīvi, kas noteica, ka karstajam ūdenim izdales vietā jābūt ne zemākai kā 55 grādi, taču šos noteikumus varēja neattiecināt uz mājām, kas celtas līdz 1998. gadam, tātad uz mājām Aizkrauklē tas neattiecās, jo tās gandrīz visas celtas agrāk. Savukārt šobrīd spēkā esošie noteikumi attiecas tikai uz jaunbūvējamo un pārbūvējamo māju projektēšanu.
Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders skaidro: “Veselības inspekcija, Slimību profilakses un kontroles centrs un Veselības ministrija, analizējot situāciju, tajā skaitā iespējamos risinājumus leģionellas baktēriju izplatības ierobežošanai, jau pagājušajā gadā izstrādāja priekšlikumus, kas būtu nepieciešams Ministru kabineta līmenī, lai precīzāk noteiktu atbildību saistībā ar izejošo ūdens temperatūru, preventīvajiem pasākumiem, kā arī pasākumiem, kas būtu darāms, ja šī baktērija ūdensapgādes sistēmā tiek konstatēta.”
Nav gan skaidrs, kāpēc ministriju un valdības līmenī par to tiek domāts tikai tagad, ja saslimušo skaits ar tā saukto Leģionāru slimību strauji pieauga jau 2011. gadā. Salīdzinot ar 2010. gadu, slimnieku skaits palielinājās astoņas reizes un visus šos gadus saglabājies stabili augsts. Uz šo jautājumu ministrijas pārstāvis precīzi neatbildēja, taču norādīja, ka situācija ir apzināta. “Saslimstība it kā nav liela, taču problēma ir nopietna. Būtiski ir tas, ka netiek nodrošināta šī ūdens temperatūra. Pieļauju, ka tā ir iedzīvotāju vienošanās ar apsaimniekotāju par pazeminātu ūdens temperatūru.” Runājot par vienošanos ar iedzīvotājiem, A. Aldermanis atgādina, ka katrs grāds ūdens uzsildīšanā kaut ko maksā, bet cilvēki vēlas taupīt. Uz ko O. Šneiders iebilst: “Tajā brīdī, kad baktērijas savairojas un rodas iespēja saslimt, tad domas mainās — varbūt labāk ir maksāt vairāk, taču ūdensapgādes sistēmā ir uzturēta tāda temperatūra, lai šīs baktērijas nevairojas. Ir zināmi nosacījumi, kādos baktērijas nevairojas un riski būtu samazināti līdz minimumam, ūdenim jābūt karstākam par 55 grādiem un aukstajam ūdeni vēsākam par 20 grādiem. Tāpēc tas tiks ierakstīts Ministru kabineta noteikumos un attieksies uz visām ēkām, ne tikai jaunbūvējamajām un pārbūvējamajām, kā tas ir šobrīd. Protams, katram cilvēkam arī savā mājoklī jāveic preventīvi pasākumi. Tad varam risku samazināt līdz minimumam. Ceram, ka kontekstā ar situāciju Lietuvā un arī pie mums, tas ļaus ātrāk šos normatīvos aktus grozīt.”
Veselības ministrija izstrādājusi priekšlikumus Ministru kabineta noteikumos nr. 906 “Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi”, rosinot noteikt, ka dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir pienākums nodrošināt būvnormatīva par ēku iekšējo ūdensvadu noteikto karstā ūdens temperatūras režīmu un temperatūras kontroles pasākumus. Karstā ūdens temperatūrai izdales vietā (tajā skaitā katrā dzīvoklī) jābūt ne zemākai par 55 grādiem.
Lai nepieļautu dzīvojamās mājas īpašnieku un citu mājā dzīvojošo personu inficēšanos ar leģionelozi, dzīvojamās mājas pārvaldītājam regulāri būtu jāveic ēkas iekšējo ūdensvadu un siltummezglu apsekošana un novērtēšana, kā arī riska faktoru novēršana.
Savukārt, konstatējot dzīvojamās mājas ūdensapgādes sistēmā infekcijas izraisītāju klātbūtni, ēkas pārvaldītājam būtu pienākums nekavējoties brīdināt mājas īpašniekus un citus tās iedzīvotājus, sniedzot informāciju par attiecīgo slimību un ieteikumus tās profilaksei, kā arī informēt par pasākumiem, kas tiks veikti, lai novērstu iedzīvotāju inficēšanās risku.
“Normatīvo aktu pārskatīšana, precizējot apsaimniekotāju atbildību un rīcību, novēršot iespējamas inficēšanas gadījumus, ir risinājums, ko sadarbībā ar Ekonomikas ministriju virzīsim apstiprināšanai Ministru kabinetā. Tāpat esmu uzdevusi Slimību profilakses un kontroles centram pārskatīt iekšējās procedūras, lai ēku apsaimniekotāju un iedzīvotāju informēšana un brīdināšana notiktu iespējami operatīvākajā veidā,” norāda veselības ministre Anda Čakša. ◆
Uzziņa
◆ 2017. gadā reģistrēti
11 gadījumi, t. sk. četri saslimuši 2016. gadā:
10 pieaugušie (no 36 līdz 92 gadu vecumam, vidējais vecums 65 gadi), viens bērns. No saslimušajiem astoņi bija vīrieši, trīs sievietes. Trīs cilvēki vecumā virs 55 gadiem miruši.
◆ Astoņi saslimšanas dagījumi konstatēti Rīgā, viens Jūrmalā, viens Stopiņu novadā un viens Aizkraukles novadā.
