(Nobeigums. Sākums laikraksta “Staburags” 26. septembra numurā.)
100 skulptūru Raganu kalnā
Viens no ievērojamākajiem apskates objektiem te ir Raganu kalns. Rīta stundā esam vienīgie tā apmeklētāji, tāpēc bez steigas un baudot aiz kalna šalcošās jūras skaņas varam aplūkot te izvietotās koka skulptūras. Teika vēsta, ka raganas un velni agrāk pulcējušies Bloksbergas kalnā, kas ir uz ziemeļiem no ciemata, taču mūsdienās šie personāži mīt tieši Raganu kalnā. Te paralēli paraboliskajai kāpai, kuru vietējie iedzīvotāji savulaik apmežojuši, jau 35 gadus vijas taka, kurā ikvienu ceļotāju sagaida aptuveni 100 koka skulptūru no lietuviešu folkloras. Nokāpjot no Raganu kalna, var doties pastaigā pa krastmalas promenādi, raugoties jūras tālēs, apskatot piestātnē noenkurotās laivas, jahtas un kuģīšus, kā arī visas piekrastes promenādes garumā izvietotās akmens skulptūras, kurām dots nosaukums “Zeme un ūdens”. Var iegriezties informācijas centrā, kas izvietots vietējā kultūras namā, taču tā piedāvājums nav īpaši bagātīgs un arī tā darbiniece mums īpašu uzmanību nepiegriež un neko nepiedāvā. Tepat ir arī Jodkrantes muzejs, bet tas ir slēgts. Iegriežamies kādā krodziņā nobaudīt vēlās brokastis. Te ir tik jauka atmosfēra, it kā būtu ienākuši ciemos pie draugiem. Var pastaigāt pa dārzu, apskatīt krodziņa saimnieka mājas pagalmu, bērniem ierīkots neliels rotaļu laukums.
Neringā ir vēl daudz, ko apskatīt — kāpas un kāpu takas, Nida, kurā ir daudz ievērojamu vietu un objektu, taču to nolemjam atstāt nākamajai reizei un braucam atpakaļ uz Jūras muzeju un delfināriju. Te, protams, visiecienītākās ir delfīnu izrādes, kuras mēs šoreiz izvēlamies noskatīties zemūdens variantā, kas ir bez maksas, bet arī ļoti interesanti. Ne mazāk interesants ir Kalifornijas jūras lauvu šovs. Izrāde nav gara, taču asprātīga un jautra. Jūras lauvas ir tik artistiski, izrāde ir veidota ar teatralizētiem un cirka elementiem, aizrauj gan lielus, gan mazus.
Var stūrēt kuģi
Tālāk mūsu ceļš ved uz Jūras muzeju, kurš pēc trīs gadus rekonstrukcijas atkal atvērts apmeklētājiem. Muzeja centrālā apaļā ēka gan vēl apmeklētājiem slēgta, tur darbi turpinās, taču atjaunotajās telpās bijušā forta mūros ir, ko redzēt. Ekspozīcijas ir mūsdienīgi iekārtotas, un, izmantojot modernās tehnoloģijas, muzeja apmeklējums padarīts aizraujošā piedzīvojumā. Te katrs var pamēģināt stūrēt kuģi, sajust, kā tas ir — stāvēt uz šūpojošā kuģa klāja, vērot filmiņu par forta tapšanu, izpētīt lielākās kuģu katastrofas Lietuvā un kaimiņvalsts flotes attīstību un kuģubūvi vairāku gadsimtu garumā. Skanot trauksmes zvanam, var izmēģināt, cik ilgā laikā spējat uzraut mugurā glābšanas vesti, un piedzīvot daudz ko citu interesantu. Savukārt stāvlaukumā pie ieejas muzejā var uzkāpt pat uz īsta kuģa klāja.
Izbraucot no muzeja, nokļūstam vairākus kilometrus garā sastrēgumā. Izrādās, tā ir rinda uz prāmi piestātnē. Turp un atpakaļ ik pēc pāris minūtēm kursē trīs prāmji, tāpēc rinda visu laiku lēnām virzās uz priekšu, un aptuveni pusotra stunda tajā esot normāli. Mums gan tas liekas bezgalīgi ilgi, jo neko tādu nebijām piedzīvojuši — no rīta, tiklīdz iebraucām piestātnē, tā tikām uz prāmja.
Veikals kā pilsēta
Nobraucot no prāmja Klaipēdā, prātojam — braukt uz Pulksteņu muzeju vai uz lielāko iepirkšanās centru “Akropole”, kas ir turpat netālu. Ņemot vērā, ka esam apsolījuši mājās atgriezties laikus un ar našķiem, bet ceļā jārēķina vismaz piecas stundas, tad izvēle ir par labu iepirkšanās centram. Tik lielā vēl nebija gadījies būt — tas ir kā pilsēta pilsētā. Pirmajā stāvā centrālajā un sānu ejās izvietoti veikali un kafejnīcas. Informācija “Akropoles” mājaslapā vēsta, ka tajā ir 19 kafejnīcas, restorāni un bistro un 188 veikali! Bet pašā centrā — ledus arēna. Īsta ledus, nevis mākslīga kā Rīgā “Lido”. Ir cilvēki, kas izmanto iespēju slidot, kad ārā ir +20 grādu. Tikai jocīgi izskatās, ka slidotāji ģērbušies siltajās biksēs, cimdos un cepurēs, bet apkārt staigā un kafejnīcās sēž ļaudis plānos vasaras tērpos. Gan lielus, gan mazus pircējus pa tirdzniecības centra garajām ejām vizina vilcieniņš. Otrajā stāvā — viss apmeklētāju izklaidei un atpūtai: sporta klubs, spēļu zāle, boulings, kinoteātris, bērnu rotaļu istaba. Te noteikti var atrast, ko vien sirds kāro, un pazust visu dienu.
Un vēl saldajā ēdienā autobraucējiem — “Waze” mūs mājās ved pa autostrādi, kur atļautais braukšanas ātrums ir 130 kilometru stundā. Ceļš lielisks, ātrums labs — prieks braukt. ◆
Ceļojuma izmaksas
◆ Nobraucām 800 kilometru.
◆ Ieeja Dzintara muzejā — 2,40 eiro. Par parka apskati nav jāmaksā.
◆ Velosipēda noma Palangā — 2 eiro stundā, velokarti — no 3 eiro stundā, elektromotorollera noma — 15—20 eiro stundā.
◆ Kempings Palangā par vienu vieglo automašīnu un diviem cilvēkiem — 14 eiro.
◆ Prāmja biļete diviem pieaugušajiem ar vieglo automašīnu turp un atpakaļ — 11,85 eiro.
◆ Ceļu nodoklis vieglajai automašīnai Neringā — 20 eiro.
◆ Ieeja Jūras muzejā — diviem pieaugušajiem 8 eiro, jūras lauvu šovs diviem pieaugušajiem — 6 eiro, kopā 14 eiro.
◆ Maksas stāvvieta pie Jūras muzeja — 1 eiro stundā.
◆ Ieeja Pulksteņu muzejā — 1,80 eiro.
