Jauka, simpātiska, patīkama sarunā — tāda ir Zane Zariņa, Kokneses vidusskolas absolvente, nu jau Ekonomikas un kultūras augstskolas studente.
Jauka, simpātiska, patīkama sarunā — tāda ir Zane Zariņa, Kokneses vidusskolas absolvente, nu jau Ekonomikas un kultūras augstskolas studente.
Lai gan vienmēr vairāk vēlējusies būt nemanāma, šoruden pārsteigusi daudzus — uz necilas noliktavas sienām uzplaukusi viņas gleznotā milzu puķe, viļņojas jūra, aug vientuļš koks.
— Nekad nedomāju, ka tas ir kautrīgās un klusās Zanes darbs, — tā par meiteni saka kāda skolasbiedrene. Pati sevi Zane raksturo kā mierīgu romantisku būtni, kurai galvā allaž rosās neparastas domas. Taču saruna ar Zani raisās viegli un raiti. Vienojāmies iztikt bez oficiālās uzrunas “jūs”.
Idejas dzimst rīta agrumā
— Kā tev ienāca prātā apgleznot noliktavas sienas?
— Vasarā nebija, ko darīt. Iepriekš strādāju pagasta labiekārtošanas darbos, bet šogad nevēlējos. Mājās teicu, ka labprātāk kaut ko uzgleznotu. Tētis pagastā par to bija ieminējies, un tā es tiku pie darbiņa.
— Vai tev norādīja, ko zīmēt?
— Nē, tā bija mana izvēle. Cēlos agri no rīta, dažreiz pat sešos, un zīmēju. Idejas radās darba gaitā.
— Cik ilgā laikā tapa sienas gleznojumi?
— Apmēram divās nedēļās. Tik liela formāta darbus zīmēju pirmo reizi.
Dzimšanas dienā izjoko
— Par taviem sienas gleznojumiem esot stāstīts radio?
— Jā. Tas bija manā dzimšanas dienā. Draudzenes piezvanīja radio SWH un pastāstīja par manu šīsvasaras darbu. Pēc tam man piezvanīja no radio, un nezināms cilvēks it kā no kādas partijas lūdza uz sienas uzzīmēt milzu reklāmu. Es biju ļoti apjukusi un neko sakarīgu nevarēju pateikt. Sarunas beigās zvanītājs atklāja, ka tas ir dzimšanas dienas radiojoks. Šo sarunu dzirdēja visi radioklausītāji.
— Vai zīmēšanu kaut kur apguvi papildus?
— Gadu mācījos pie mākslinieka Alda Dobenberga.
— Kādreiz zīmē arī savam priekam?
— Jā. Arī mana istaba ir apgleznota dabasskatiem.
— Ko tev patīk zīmēt labāk — portretus, dabas ainavas?
— Man ļoti patīk zīmēt jūru.
— Tad jau tev vienmēr pietrūkst zilās krāsas?
— Lai cik dīvaini tas būtu — nē. Visvairāk zīmējumos izmantoju melno un dzelteno krāsu. Piemēram, saulrietā jūra man ir ļoti tumša.
Sapņu zeme — Indija
— Ir kāda sapņu zeme, kurp tu vēlētos aizbraukt?
— Indija. Lai mēs labāk apgūtu angļu valodu, skolotāja savulaik ieteica sameklēt kādu vēstuļu draugu, ar kuru sarakstīties angļu valodā. Es trīs gadus internetā sarakstos ar kādu puisi no Indijas. Reizēm ar viņu arī sazvanāmies. Janvārī viņš solīja atbraukt uz Latviju.
Apgūst kultūras vadību
— Augstskola, kurā tu mācies, nav plaši reklamēta. Pastāsti par to!
— Ekonomikas un kultūras augstskola ir privāta mācību iestāde. Tajā jāstudē četrus gadus. Var apgūt ekonomikas, kultūras vadības un tulka specialitāti. Es mācos kultūras vadību. Būšu plaša profila kultūras darbiniece. Augstskolā nav budžeta vietu. Mācību maksa gadā ir 600 latu.
— Kādus mācību priekšmetus apgūstat?
— Ētiku, kultūrvēsturi, psiholoģiju. Paredzēti arī aktiermākslas pamati, reklāmas dizains. Ceturtajā kursā par augstskolas līdzekļiem ir iespēja studēt ārzemēs.
— Vai tev patīk dzīvot Rīgā?
— Ļoti nepatīk. Cilvēki ir steidzīgi, skrejoši, iedomīgi. Tiklīdz beidzas mācības, braucu uz Koknesi. Te jūtos labi.
— Šo augstskolu biji nolūkojusi iepriekš vai izvēlei vairāk ir gadījuma raksturs?
— Mani gan vairāk saistīja Mākslas akadēmija, bet tur ļoti ātri beidzās dokumentu pieņemšana, un es nepaspēju. Bet vairāk par visu mani vilināja jūrskola. Es pat biju aizgājusi painteresēties par iestājeksāmeniem, bet draugi mani no šīs ieceres atrunāja, teica, ka šī skola nav man piemērota.
Neko daudz nevajag
— Tev patīk jūra ?
— Ļoti, ļoti. Dīvaini iznāk — kad biju maziņa, ļoti baidījos no ūdens. No bailēm raudāju, ja kādreiz gadījās braukt pa Daugavu laivā. Bet tagad bez jūras nevaru iztikt. Tā dzīvo manos zīmējumos un sapņos. Reiz braucu ar nelielu zvejas kuterīti, un mani pārņēma tāda svētlaime, ka man šķita: “Jā, tas ir tas, ko vēlos.”.
— Vai tas nozīmē, ka tu varētu mainīt savu nodarbošanos?
— Viss var būt. Manam sapnim nevajag daudz naudas — es dzīvotu mazā koka būdiņā jūras krastā un ar nelielu kuterīti brauktu zvejā.
