Izdevniecība “Lauku Avīze” drīz izdos rakstnieka Vladimira Kaijaka jauno romānu “Atraidītā sindroms”.
Izdevniecība “Lauku Avīze” drīz izdos rakstnieka Vladimira Kaijaka jauno romānu “Atraidītā sindroms”. Arī šis darbs tapis autora mājās Staburaga pagastā, bet rakstnieks atklāj, ka romānā velti meklēt prototipus no Staburaga pagasta.
Vladimira Kaijaka jauno romānu “Atraidītā sindroms” publicēja “Latvijas Avīzē”, 22. augustā avīzē bija lasāma tā pēdējā daļa. Autors atklāj, ka grāmatai vajadzētu iznākt 30. augustā, drīzumā tai jānonāk pie lasītājiem.
Par ko ir šis romāns? “Par cilvēkiem, kuru dzīvi bendē nauda,” saka autors. “Par tēva un dēla, vīra un sievas attiecībām.”
Vai prototipi romānam noskatīti Staburaga pusē? “Šajā grāmatā nav nekā no Staburaga, jo šaipusē nekas tāds nav noticis un nevar notikt. Romānā attēlota lielpilsētas dzīve. Prototipus parasti sintezēju no daudziem zināmiem cilvēkiem un gadījumiem. Tikai retos gadījumos tēlus aizgūstu no dzīves, bet vienmēr kaut ko grozu, pārtaisu, kaut ko pielieku un atņemu. Veidoju tādus, lai lasītājam būtu interesanti,” stāsta rakstnieks.
Visas Vladimira Kaijaka grāmatas, kuras izdotas pēc 1991. gada, tapušas Staburaga pagastā — “Rēgi”, “Masku teātris”, rūķu piedzīvojumi bērniem “Melnais kamols — amols — mols”, arī četras grāmatas, pēc kurām vēlāk uzņemta filma “Likteņa līdumnieki”, un vēl daži stāsti.
Vladimirs Kaijaks atzīst, ka savas grāmatas iznākšanas gaidās sajūta ir visnotaļ laba. “Kā jau pēc padarīta darba,” piebilst viņš.
Vai rakstniekam ir ieceres kādam jaunam darbam? “Par tām es nekad nerunāju, bet ir gan. Un ne viena vien,” saka Kaijaka kungs. “Nāk rudens, un es vairāk strādāju tieši ziemā.”
2. septembrī Vladimiram Kaijakam ir 75 gadu jubileja. Tad, iespējams, būs izdota arī jaunā grāmata. “Droši vien izdevniecība to tā ir ieplānojusi,” saka rakstnieks. Romāns “Atraidītā sindroms” būs iesiets cietos vākos, nevis ierastajā izdevniecības “Lata romānu” sērijā kā vairāki iepriekšējie autora darbi. Grāmatas beigās būs autora biogrāfija fotogrāfijās, to veidojis pats rakstnieks. Pirms jubilejas Kaijaka kungs atzīst: “Tas nav nekāds nopelns, ka cilvēkam ir tik daudz gadu. Vainīgi iedzimtie gēni, un dažreiz tas atkarīgs no dakteriem. Taču nekādā ziņā nevajag savus gadus uztvert traģiski! Nejūtos, ka esmu piedzīvojis kaut ko ārkārtēju — es vienkārši dzīvoju!”.
