Neretas iedzīvotājs Māris Apiņš 8. oktobrī, savā īpašumā “Veczvanītāji” rokot lietusūdens savākšanas aku, atrada un pārrāva “Lattelecom” kabeļus. Pēc “Lattelecom” informācijas, šī iemesla dēļ tālrunis un internets pārtrauca darboties 20 Neretas abonentiem. Apritējis vairāk nekā mēnesis, taču kabeļi joprojām nav salaboti. Kāpēc? Pēc Apiņa kunga un citu neretiešu lūguma to noskaidrot devās ‘‘Staburags’’.
Nezina izcelsmi
Māris Apiņš stāsta, ka rakšanas darbus veicis apmēram 35 metru attālumā no ielas ass, tur, kur kabeļiem nav jābūt, jo saskaņā ar “Lattelecom” projektu 2000. gadā būvēts kabelis ir izvietots gar viņa īpašuma malu — 11 metru attālumā no ielas ass. “Pie manis vairākkārt ieradās “Lattelecom” speciālisti, arī ar policistiem. Vēlējās pastrādāt manā īpašumā. Mana atbilde bija vienkārša — lūdzu, uzrādiet dokumentu, ka tie ir jūsu kabeļi! Esmu atradis četrus kabeļus, bet to izcelsme man nav zināma. Tā arī līdz šai dienai “Lattelecom” pārstāvji šādu dokumentu man nav varējuši parādīt,” viņš stāsta. “Varbūt tur kāds kabelis ir no Otrā pasaules kara laika? Kā es to varu zināt? Kabeļiem nav nekāda marķējuma, tie nav ievietoti kapsulā, teritorijā nav nekādu stabiņu, brīdinājuma zīmju. Ja “Lattelecom” pārstāvji man tādu dokumentu būtu parādījuši, viņi jau sen visu būtu salabojuši. “Lattelecom” izvirza pretenzijas par divu kabeļu pārraušanu. Bet es pārrāvu četrus! Kam pieder vēl divi? Informāciju man līdz šim nav sniedzis ne “Lattelecom”, ne arī pašvaldība.”
Ar 25 metru nobīdi
Pēc “Lattelecom” pasūtījuma SIA “Impuls” strādnieki kabeļus 2000. gadā mainīja visā Neretā apmēram 74 kilometru garumā. “Man jau toreiz bija aizdomas, ka strādnieki kabeli zemē ieraka ar nobīdi no projekta, bet “Lattelecom” pārstāve 2003. gadā man rakstiski vēstulē atbildēja, ka neatbilstība projekta izbūvei nav pieļauta un gaisvadu līnijas vietā sakaru kabelis ir ierīkots gar mana īpašuma malu,” stāsta Māris Apiņš un rāda vēstuli. “Kāds man iemesls “Lattelecom” pārstāvjiem neticēt? Noticēju. Precīzi nezināju, kurā vietā ir kabelis, jo arī Zemesgrāmatā manam īpašumam tāda apgrūtinājuma nav — 2008. gadā izdotajā Zemesgrāmatas apliecībā teikts, ka manā īpašumā vēl ir gaisvadu līnijas apgrūtinājums, bet reāli dabā tādas nemaz nav.”
“Nokavē” 592 dienas
Jēkabpils zonālajā arhīvā Māris Apiņš 22. oktobrī ieguvis vairākas izziņas, kurās atklājušies interesanti fakti. “Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem objekts jānodod ekspluatācijā 10 darbdienu laikā pēc būvnieka iesnieguma par darbu pabeigšanu, taču pieņemšanas akts parakstīts tikai pēc 592 dienām. 2000. gadā būvētā kabeļa apgrūtinājums Zemesgrāmatā joprojām nav reģistrēts. Kad Zemesgrāmatā interesējos par apgrūtinājuma reģistrēšanu, man teica, ka es to nevaru izdarīt — to varēšot tikai tad, kad “Lattelecom” iesniegs vajadzīgos dokumentus,” klāsta zemes īpašnieks.
Kur ir sirdsapziņa?
“2001. gadā visas institūcijas savu atzinumu par veiktajiem darbiem uzrakstīja, vienīgi Neretas pagasta padomes priekšsēdētājs Guntis Ozoliņš atzinumu nedeva, jo pieprasīja darbus paveikt tā, kā plānots. Kad viņš saslima, vietnieks Antons Blūms atzinumu parakstīja. Tagad viņš man pārmet — kur ir mana sirdsapziņa? Bet kur bija viņa sirdsapziņa, parakstot atzinumu? Tagad ir sekas — cilvēkiem nav telefona sakaru un interneta. Projektiem un būvuzraugiem tiek piešķirti lieli līdzekļi, bet kāda jēga, ja dabā būvē, kā grib? Tad jau labāk naudu piešķirt labdarībai. Būvuzraugam bija jāskatās, lai darbus veiktu pēc projekta. Arī “Latvenergo” transformators ir ierīkots nevis pēc projekta, bet citā vietā, nostumjot kupicas. Kur ir šo darbu veicēju godaprāts? Kādu vakaru man piezvanīja no “Lattelecom” juridiskās daļas un jautāja — vai jums sirdsapziņas nemaz nav, tik daudz cilvēku atstājot bez sakariem? Atbildēju — man ir piezvanījis jurists vai psihologs? Amatpersona nevis domā, kā atrisināt problēmu, bet apelē pie manām jūtām. Esmu uzrakstījis Būvvaldei iesniegumu ar lūgumu jautājumu par kabeļiem un transformatoru izskatīt maksimāli ātri, jo iedzīvotāji ir bez sakariem un nav iespējams atjaunot robežzīmes un sakārtot īpašuma jautājumus Zemesgrāmatā.”
Nav zemes īpašnieku akcepta
Apiņa kungs arhīvā vēlējies saņemt arī izziņu par saskaņojumu ar visiem 26 zemes īpašniekiem, kuru zemē būvēja kabeli. Arhīvs izsniedza citādu izziņu, kurā teikts: Aizkraukles rajona būvvalde šādus dokumentus arhīvā nav nodevusi, un līdz ar to tie tur neglabājas.
Neretas novada dome no “Lattelecom” ir saņēmusi atzinuma kopiju, kurā ir arī Māra Apiņa 2001. gadā datēts paraksts par to, ka pretenziju viņam nav. “Toreiz kategoriski atsacījos parakstīt atzinumu, bet man teica, ka es parakstos par to, ka darbi ir veikti, tranšejas aizbērtas, nekādi bojājumi īpašumam nav nodarīti, ne jau par veikto darbu atbilstību projektam.”
Iedzīvotāji kā ķīlnieki
Redakcijai zvanīja kāda neretiete (uzvārds redakcijai zināms) un sacīja, ka ar situāciju ir neapmierināti daudzi iedzīvotāji, īpaši tie, kuri internetu izmanto dažādu bankas operāciju veikšanai, rēķinu samaksai. “Lattelecom” montieri iedzīvotājiem uz laiku esot nodevuši lietošanā radiotelefonus. Viņa domā — vispirms vajadzēja ļaut salabot kabeļus un pēc tam risināt konfliktu ar “Lattelecom”, ja jau tāds ir radies, bet tādēļ nav jāliek ciest iedzīvotājiem, kuri šajā konfliktā nav vainīgi.
Neretas novada domes priekšsēdētājs Antons Blūms rīcību, pārraujot kabeļus, salīdzina ar terorismu un kaitniecisku darbību — viņš atzīst, ka “Lattelecom” ir liels monstrs, un šajā gadījumā acīmredzot vieglāk kaut ko panākt, ja ir ķīlnieki — iedzīvotāji. “Es Apiņa kungam esmu lūdzis: ļauj salabot kabeļus, lai neciestu nevainīgi iedzīvotāji,” stāsta Blūma kungs.
Arī viņa vietnieks Arvīds Kviesis un juriste Valentīna Dubina uzskata, ka konfliktu vajadzēja risināt citādi, iesniedzot prasību tiesā, nevis par ķīlniekiem padarīt ap 30 — 40 iedzīvotāju. Viņi uzsver, ka pašvaldībai nebūtu jāiejaucas privātpersonas un “Lattelecom” strīdā, taču, tā kā ir skartas daudzu iedzīvotāju intereses, dome uzņēmumam “Lattelecom” 30. oktobrī ir nosūtījusi vēstuli ar lūgumu sniegt pašvaldībai informāciju par to, vai uzņēmums novada iedzīvotājiem atjaunos pakalpojumu un kādā termiņā. Juriste pamato, ka pašvaldības uzdevums ārkārtas situācijā, ja tāda rastos, ir informēt iedzīvotājus, bet sakaru trūkuma gadījumā tas nav iespējams. Traucēta arī skolas un iedzīvotāju saziņa. Vēl šonedēļ dome atbildi nebija saņēmusi.
Antons Blūms uzņēmuma “Lattelecom” pārstāvjiem esot zvanījis, sūtījis e — pasta vēstules, taču ar viņiem sazināties ir grūti, un atbildes nav.
Visu vairs neatceras
Kāpēc Antons Blūms atzinumu 2003. gadā parakstīja, lai gan viņa priekštecis to nedarīja? Viņš teic, ka visos sīkumos nevar atcerēties, kā toreiz ir bijis, turklāt pašvaldības pārstāvji nevarot pārbaudīt katru ieraktā kabeļa metru. Toreiz firma esot veikusi liela apjoma darbu, un viņš atzinumu parakstījis tad, kad visi darbi bijuši pabeigti. Kādā dokumentā lasāms, ka darbi veikti 2000. gada augustā — decembrī. Pašvaldības atzinums — pēc pāris gadiem.
Būvvaldes vadītājs Jans Korols teic, ka arī viņš visu vairs neatceras. Par pareizu darbu veikšanu atbildīgs bijis būvuzraugs, bet visi dokumenti esot zonālajā arhīvā, un viņš tos nepieprasīšot. Turklāt Māra Apiņa darbību, bez Būvvaldes atļaujas rokot aku, varot kvalificēt kā patvaļīgu būvniecību.
Blūma kungs arī apšauba, ka Māris Apiņš nav zinājis par kabeļiem — tos meklējot, tikuši veikti kontrolrakumi. Kad kabeļi atrasti, tie pārrauti, tāpat arī “Lattelecom” vecie kabeļi, kas ir apmēram tajā pašā vietā. Būvnieki, nojaucot gaisvada līniju, acīmredzot izvēlējušies vieglāko ceļu, jauno kabeli ierokot līdzās vecajiem, dabā redzams, ka ir atkāpes no projekta, vajadzējis veikt projekta izmaiņas, bet tas nav izdarīts. Ja kabeļu apgrūtinājums nav reģistrēts Zemesgrāmatā, tā esot neizdarība.
Šķērsoja trīs reizes
Aivars Kreilis, “Lattelecom” Regulēšanas lietu nodaļas direktors, redakcijai atbild: “Esmu pārliecināts, ka Māris Apiņš zina, kur ir kabeļu trase. Mēs ne reizi vien esam snieguši rakstiskas atbildes uz viņa jautājumiem. Viņš ir pārrāvis četrus kabeļus, bet tie, kas ir tālāk, vēl ir neskarti. Neretas pagasta īpašumā “Veczvanītāji” dažādos gados ir ierakti vairāki sakaru kabeļi — 1977. gadā tie savienoja Stučkas (tagad Aizkraukles), Neretas un Zalves telefona centrāles. Kabelis bojājuma vietā ir 28 metrus no ceļa ass. Trīs sakaru kabeļi savienoja Neretas, Ēberģes un Sproģu telefona centrāles. Kabelis bojājuma vietā ir apmēram 36 metru attālumā no ceļa ass. Visus šos kabeļus līdz šim esam izmantojuši telefona un interneta pakalpojumu sniegšanai attālinātiem Neretas abonentiem.”
Pārmetumus noraida
“Lattelecom” pārstāvis teic, ka Apiņa kunga pārmetumi gan par sakaru kabeļa piederību, gan par projekta neievērošanu 12 gadu pēc notikuma ir nevietā — visi kabeļi ir nodoti ekspluatācijā un tātad tiek izmantoti. “Ja arī apgrūtinājums nav reģistrēts Zemesgrāmatā, tas nenozīmē, ka kabeļu nav. Par 2000. gadā būvēto kabeli ir saņemts Māra Apiņa 2001. gadā pašrocīgi parakstītais atzinums, ka “darbi ir izpildīti 2000. gada augustā — decembrī pēc mūsu saskaņotiem projektiem. Pretenziju nav”. Īpašniekam jāvēršas uzņēmumā, lai par apgrūtinājumiem veiktu ierakstu Zemesgrāmatā,” saka Aivars Kreilis. “Elektronisko sakaru likums paredz nekustamā īpašuma īpašnieka pienākumu nodrošināt iespēju opera-
toram piekļūt pie sakaru tīkliem, lai veiktu to remontu, taču Apiņa kungs ir liedzis iespēju kabeļus atkal savienot, to apliecinot ar savu parakstu 10. oktobra aktā. Tā nav, ka mēs kabeļus varam salabot bez viņa ziņas — mūsu darbinieki Apiņa kungu taču sastapa. Tā kā kabeļi ir ūdens bedrē, tie izmirks. Ja mēs konstatēsim sakaru tīkla bojāšanas pazīmes, par ko sākas kriminālatbildība, nāksies vērsties tiesā. Pēc “Lattelecom” iesnieguma Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa kārtības policijas nodaļas inspektors 8. novembrī ir noformējis administratīvā pārkāpuma protokolu, un ir ierosināta administratīvā lieta.”
Aivars Kreilis arī uzsver, ka komunikācijas un to aizsargjoslas ir iekļautas Neretas inženiertehnis-kās infrastruktūras plānā, kas publicēts novada interneta vietnē, tur ir arī Apiņa kunga īpašums.
Kas notiks tālāk? “Astoņiem klientiem pakalpojumus jau esam atjaunojuši, pārējiem tos varēsim atjaunot, tiklīdz tiksim pie kabeļiem un varēsim tos salabot,” saka “Lattelecom” pārstāvis.
***
Kā jau tas bieži ir konfliktsituācijās, katra puse apgalvo ko citu. Ne jau “Staburagam” izšķirt, kuram taisnība, to varētu rast abas puses, jautājumu savstarpēji pārrunājot vai arī strīdu izšķirot tiesā. Pašlaik rodas iespaids, ka “Lattelecom” un klientu komunikācija nav pietiekama, ja jau 12 gadu laikā joprojām nav rasta atbilde uz jautājumiem un arī pašvaldība no uzņēmuma nevar iegūt operatīvas un pamatotas atbildes.
